Varēja būt arī tā - 3. Februāris 2006

Zini, kā ir, kad tas tārpiņš sācis grauzties, kad tā puvīte iemetusies? Ar prātu labi saprotot, ka iedomām ir rollingstounu iedaba – smilšu graudiņš apaug ar zaigojošu perlamutra slāni, līdz tas svešķermenis kļūst par nierakmeni, un to vairs nesadalīt ieklausoties saprāta ultraskaņā. Kad neatšķir iekšējā saprāta balsi no ārīgajiem raudive efem ēterā ģenerētajiem signāliem. Varbūt lokalizēsies tā parādība? Varbūt tas tārps iekūņosies, iekokonēs un beigās vēl par taureni taps? Pagaidām tārps vēl ēd, ka šņakst vien..

Tad jau labāk izdilt no pīpošanas, nekā denaturēties iedomu skābē. Labāk pārdzert jēgu, pārstrādāt darba un brīvo un personīgās dzīves laiku. Jo tāpat viss, kas vien iespējams jau ir sagandēts. Pat, ja tā nav taisnība, pat ja īstenībā viss ir savādāk. Pat ja viss ir labojams, koriģējams, nopurināms, nomazgājams. Noskurinies un nokaunies uz brīdi! Parādi delnas! Nu taču atbrīvo dūrē sažņaugtos pirkstus un pieskaries ar zīlamlīnijām plaukstās visam, kas dedzina!

Nespēja pieņemt, ka iespēja izvilkt, sakārtot un pārlūkot iespējams ne tikai ar pieprasījumu valodas standarta līdzekļiem, un kārtība var būt ne tikai relāciju attiecībās rodas no iztēles nabadzības. Drīzāk Rīmanis ar visām savām virsmām elementārāks par "izkrāso pats" grāmatiņu loģiku un pieredzi.

Mūzika: Engineers - Let's Just See