Varēja būt arī tā - 13. Oktobris 2005

Vai jums ir bijis tā, ka jārīkojas zibenīgi, tā, ka viss var izšķirties dažās sekundēs, ka jāpieņem saprātīgs lēmums, ka jārīkojas drosmīgi, pat ja situācija sarežģījusies vieglprātības dēļ, ka no rīcības, iespējams, ir atkarīga pat dzīvība, ka jāpalaižas uz instinktiem un intuīciju, ka situācijas izvērtēšanai un adekvātam lēmumam ir daži mirkļi laika, ka jāsasprindzina visi visi spēki, par kuriem nemaz neesi zinājis, ka tev tādas apslēptas rezerves vai potences vispār noglabātas, ka jāatstrādā precīzi kā pulkstenītim, ka pietiek tikai ar dažām pareizām darbībām, lai novērstu lielas briesmas, ka pietiek saprāta, lai muļķīgi neriskētu, ka jāuzņemas iniciatīva, ka varbūt pat jākoordinē citu rīcības, ka jāapsteidz laiks un notikumi, ka zini, ka esi izdarījis visu, lai vēlāk negrauztu sevi ar pašpārmetumiem par ļaušanu lietām ritēt savu dabisko gaitu --
Tā, ka pēc tam pārpīpējot un pārdomājot notikušo un iespējamo nenotikušo, ir tukšuma sajūta un nav nekāda stresa vairs, jo sekas varētu būt tik neaptveramas, ka nav vērts par to vairs galvu lauzīt, tikai izdarīt dažus secinājumus, lai nenonāktu vairs tādā situācijā, ka nav jēdziena varonība, ir tikai tā izdarīšana, kas būtu arī jādara, ka ikviens rīkotos tāpat,. Ka vienkārši esi visādā ziņā bijis gatavs situācijai X.