Varēja būt arī tā - 5. Septembris 2005

Agrāk es domāju, ka galvenais - lai sieviete būtu gudra, interesanta, asprātīga un zinoša augstajās mākslās un filosofijā. Lai varu uzsūkt idejas, uzpingpongot kultūrcitātus. Izskats un raksturs tad nav būtiski. Vienvārdsakot - draugs un sarunbiedrs. Bet zināju, ka kaut kad nākotnē man būs nospļauties par viņas pasaules redzējumu, fizisko pievilcību - ka tik mīļa mamma maniem bērniem un pavards kurās. Dzīvē tomēr savādāk - izrādās, ka man pajāt par viņas dziļām prāta spējām un sirsnīgu iedabu. Svarīgākais ir, lai palagus prasmīgi klāj un zied kā puķīte-rozīte; lai ir kur aci piesiet - grācija un proporcijas savstarpēji papildinošas - izgājienā gan peldkostīmā, gan vakarkleitā.
Bet nekad neko nevar dabūt ātrilētikvalitatīvi. Var dabūt tikai divas lietas. Jo sevišķi, ja pats pietiekami neesi ne izskatīgs, ne gudrs, ne turīgs. Man jau vieglāk - vajag tikai, lai uzkrīt viena skaitļa kombinācija. Sievietēm savukārt vajag, lai izpildās vismaz divi nosacījumi.
Bet ja tā būtu taisnība, tad jau viss būtu ļoti vienkārši.