Varēja būt arī tā - 15. Marts 2005

Mūsu korporācijas drošības dienesta šefam (neliela auguma, druknam Napoleona tipa vīram melnā, ar melnām kurpēm, melnu uzvalciņu) kājās šodien bija baltas zeķes. Vispirms es to pamanīju. Pat nezinu, kāpēc tas man iekrita acīs, kāpēc tam pievērsu uzmanību. Pat sakaunējos, ka arī es esmu kaut kādu sabiedrības gaumes jautājumu aizspriedumu varā, ka ļaujos tādām lietām veidot attieksmi pret citiem, ka distancējos vai identificējos pēc dreskoda simboliem, ka baroju pašapziņu, jo, esmu lasījis žurnālu vīriešu stila lappuses, ka tādā veidā varu izjust zināmu pārākumu pret spēka struktūras pārstāvi. Bet nākamajā brīdī es sajutu cieņu un respektu – lūk drosmīgs, īsts vīrietis, var atļauties uzspļaut tādiem nerakstītiem likumiem. Un es sajutos droši. Tādam es uzticētu rūpes par pulverīšu un tiktaku neitralizēšanu pasta sūtījumos, mēsluļu filtrēšanu, izejošās korespondences satura kontroli un nepiederošu personu izraidīšanu no teritorijas. Respect!