| 4. Mar 2005 17:11 aplaimība Ja tu zinaatu, cik laimiigi vakar iemigu... gandriz
tikpat cik aizvakar, bet tikai citadaak. raamuma
kalngals. pilnai laimei vajag maz - tikai mieriigu
muuzicinju; sveciiti, kas noeed postsveetku paliekas;
nedaudz uzlabotu miera piipi. taa viegli viegli, bez
steigas steigas. pirmoreiz iemigu guljot uz muguras -
taa atpuushoties, no patiikama smaguma rokaas,
kaajaas, viegluma galvaa. nekaada paarguruma, tikai
sapnji pashi atnaak un apgarota skaistuma sajuuta
nepamet, pat sajuusmina, bet neuzbudina...
negribeetu taa iet guleet katru vakaru...
...rits bez tevis... drusku zheel takaa....
vai lai piekjeros tev?... viegli, bet stipri.
piekjerties taa, lai reibina, bet bez apmaatiibas.
piekjerties pashsaprotami elementaari jau simts gadus.
simts kopiibas gadus. uz priekshu.
turies! klaat un blakus. Es esmu. Manis ir. pietiekami
un ne par daudz. Esmu apkaart. Esi tU arii ir kõma |
