Varēja būt arī tā - 6. Septembris 2004

Varbūt tomēr pamest visu in pārcelties uz Sīksalu Teiču purvā? Pārdot kapitāla daļas un iegādāties simtgadīgu graustu ar 5 ha pļavu no staroveriem... un dzīvot mūžu laimīgi, bez stresiem, tikai saskaņā ar dabas ritiem. Ja tur katrs vakars ir tāds kā vakar, tad nopietni apsverama doma.. Dzīvot rezervātā. Kā indiānim offšorā. Un valsts varētu subsidēt tradicionālā dzīvesveida saglabāšanu. Piesaistīt WorldWildFund finansējumu ekoeksperimentam - dabīgs cilvēks - nepārveidotā vidē.
Kurš ar mani?
- Histērija pirms izvēles, kura jau ir veikta. Ceļš uz ierakstīšanos konvencionālā konjunktūrā vai tomēr savs ceļš? Ja nevari pārveidot šo pasauli, tad pamet to.
Es nekad vairs neatgriezīšos pie šīm domām. Skriešu līdzi pasaulei. Izvēlos statusa greznumlietiņas un atribūtiku.