11. Marts 2012

• notes to myself
• 11.3.12 23:02
• Tuvojoties 16.martam sanāca paklausīties vectēva stāstos par leģionāra gaitām un tikai gadu Padsavienības gūstekņu nometnē.
  
  Stāstīja par to, kā Vācijā mācībās gājis un pēc tam šurpu turpu ar vilcieniem pārvietojoties zaguši pasta sūtījumus, ko virsnieks ļāvis, jo viņa sievai visas mēbeles pazaudētas. Par to, kā vairākas reizes veiksmīgi sanācis izvairīties no nosūtīšanas uz fronti ar citiem uz ielas kādā vācu pilsētelē savāktiem bēdu brāļiem. Kā mucis no PSRS nometnes un 5 dienas blandījies pa Krieviju līdz sasirdzis, sācis murgot un ļāvies noķert kādā sādžā. Kā nometnes priekšnieks ar padoto sprieduši, ko ar viņu darīt, variants par aizdzīšanu uz mežu un nošaušanu atmests, jo varot sanākt ziepes. Kā paveicies ar darbu vietējā kolhozā, kur šmaucies ar pusdienu taloniem un ticis pie dubultas devas, un krievu ārstu no Rīgas, kas ļoooti ilgi ārstējis no brukas un pēc tam uzlicis ilgu saudzējošo režīmu, pēc kā ar paveicies un sūtījuši mājās.
  
  Te nu pēc tā visa es sēžu un rakstu.
  
  Galu galā lielai daļai šodienas līdzbiedriem senčiem paveicies šo karu gaitā un tāpēc mēs te rakstām.
  
• 2 rakstair doma