5. Oktobris 2010

• 5.10.10 01:00
• Man atgādināja, ka jāieraksta par svētdienas pārsteidzošo saskaršanos ar Rīgas pašvaldības Ceļu policijas nodaļas pārstāvjiem.
  
  Sanāca tā, ka pie iepriekšējās dzīvesvietas diezgan neplānoti bija jāpiebrauc ārpusē ar pārvākšanās procesam aizlienēto VW mazo pasažieru busiņu (pāris mantas bija palikušas) un uz ielas atstāt īsti nebija kur. Vienīgā vieta bija ielas malā, kas apzīmēta ar 816. un 813. papildzīmēm (autobusa stāvvieta uz 15 minūtēm). Bija tāda doma - ātri uznest augšā kafiju un uzkožamo, paņemt pāris mantas, nonākt lejā un tad skatīties, vai var pārvietoties. Grasos kāpt ārā un, sasodīts, zaļie draudziņi aizmugurē parādījušies. Nopūšos, taisu ciet durvis, ar nolemtības sajūtu iemalkoju kafiju un atkal iedarbinu auto. Pēc pāris sekundēm klāt visnotaļ drūma paskata jaunkundze vai kundze un taujā, ko tad es gribēju darīt un vai es zinu, kādas zīmes ir te spēkā. Mana padomiskā iekārtā uzaugušā pilsoņa pašapziņa papēžos un nopukstu, ka gribēju tik uz 5 minūtēm apstāties.
  
  Tad arī iestājās pārsteiguma moments. Policiste saka, ka varu jau iet, tik jāuzliek pulksteņlaiks, jo man busiņš taču pasažieru (tas nekas, ka nolaistas sēdvietas un skaitā ne vairāk par 6). Uzskribelēju laiku un tāds izbrīnīts devos savās gaitās.
  
  Kopš kura laika policija ne tikai soda, bet arī pamāca, kā ievērot noteikumus? :)
  
• 0 rakstair doma