sprungulss' Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are 8 journal entries, after skipping by the 80 most recent ones recorded in sprungulss' LiveJournal:

    [ Next 20 >> ]
    Sunday, May 7th, 2017
    1:14 am
    Kaut ko redzēt, kaut ko sajust, kaut ko atstāt pēc sevis labu, nenomirt vientulībā.
    Saturday, May 6th, 2017
    10:45 pm
    Seksi
    Vot sekss ar tā lieta. Kam patīk pieiet tā nopietni...bet ne tik nopietni...nu tā lai ar prieku. Nu mīlēties... nevis drātēties... man vairs šķiet,nekad vairs nepatiks drātēties, kopš sapratu kas ir mīlēties... manā paziņu lokā ir cilvēki kas pirkuši seksu. To gan nesapratīšu,kur jēga. Vispār jā un smieties mīlējoties ir forši, forši ir rotaļāties... forši ir plikiem iet pīpēt... un pēc tam atkal smieties... forši ir vispār,ja ir partneris ar kuru kopā smieties un ākstīties... es bez ķēmiem nevaru savā seksuālajā pasaulē
    10:24 pm
    Ietramdīts
    Šis vārds sapatikās. Emocijas ir tas ko nespēju savaldīt. Ir sajūta ka pārlauzts kaut kāds iekšējais balanss. Es vai nu ieraujos sevī,slēpjos,slēpšanos pavada bailes un nepatika pret emocijām, un savukārt ja emocijas ir patīkamas es tām atdodos no sirds un dvēseles ar visu savu būtību,pazaudējot sevi, vēl idializējot. Bet neviens, ne otrs nav patiesība... patiesība ir kaut kur pa vidu. Tur ir tā realitāte kur man vajadzētu būt. Bet izvēlos vai nu slimu perfekcionismu vai absolūtu destrukciju.... neviens ne otrs man neder, jo tad es aizleju acis lai nejustu un atslēgtu smadzenes...aizietu gulēt... nenožēlotu pagātni, neizdomātu nereālu nākotni. Vidueceļš ir mans īstais veļš uz brīvību un skaidro realitāti...
    Friday, May 5th, 2017
    10:10 pm
    Iedvesma
    Vispār. Jā esmu alkāns. 6 gadus atpakaļ sāku piestaigāt uz aa. Praktiski vienīgais instruments kurš var mani noturēt skaidrā. Šodien biju uz sapulci un domāju... 6 gadi... un man ne silts ne auksts... turpinu cīnīties ar zaļo pūķi un zaudēju. Bet nē labums ir... ja es nezinātu par tādiem aa būtu sen jau renstelē. Vai zem tilta. Pēdējais korķis jācer tiešām būs pēdējais bijis. Jo man zaibala. Reāli zaibala. Alkoholiķi un narkomāni ir labākā sabiedrības daļa ko zinu... protams nedzeroši... tie kas ellei izgājuši cauri. Un tur nav nekāds rakstura vājums. Tie kas cieši turās pie pudeles ir tik apņēmības pilni ka dažubrīd viņi turas pie pudeles līdz nāvei. Apbrīnodams cilvēkus ar 15 gadu skaidrību un vairāk es spēju nekost labi ja 3 mēnešus. Es kaut kā slinkumā palaidiea esmu. Nestrārdāju ar sevi. Man šķiet es nēsmu arī īsti godīgs pret sevi. Bet tā gribas tos visus labumus ko dod dzīve skaidrā prātā. Vienmēr tas skaidrības sākums ir tad kad visvairāk spēka. Pastāstīšu hronoloģiju... pirmās piecas dienas ja ir lakts nedēļu piemēram... pāriet paģiras... organisms... tad sākas morālie... kā likums divas nedēļas streb sūdus kurus esi ievārījis... pēc mēneša ir kaut kādi mēsli sakārtoti... un sākās... ķipa ku kruta dzīvot skaidrā... sākas lepnība... pašapziņa aug. Un no vienas puses tas ir ok ja to pareizi pielieto jo es nezinu kāpēc alkāni kuri no sirds beidz dzert neticamos àtrumos sasniedz virsotnes. Nu parastais sociālais reti kad... jo ir laikam tur arī tas apstāklis ka ja tik daudz dzīvē izcuukots... tad skaidrā prātā to dzīvi grābjam abām rokām... bet tā bīstamība lepnumā ir tas ka łoti viegli aizmirst kas esi. Ka dzert neproti un norauties. Patreiz es vēl strebeju sūdus. Bet kad sāksies viss likties pa plauktiņiem tad kad šķietami dzīve būs sakārtojusies tad jāatceras kas es esmu. Man šķiet atkarīgajiem vispār jāpiešķir īpaša nozīme nepartrauktai atīstībai un izaugsmei.
    Monday, May 1st, 2017
    11:43 pm
    Gribas nodirst un lamāties nosaukt rupjos vārdos... vārdsakot izgāst dusmas uz ķipa manu ciešanu avotu. Da labi ar prātu jau saprotu... nav jau man nekādus apsolījumus devusi.... pats es tĀds nestabils... bļeģ a ko tad tas brīvais putns par stabilitāti grib. Nu bļin es biju ar visu mierā... ar visiem attiecību modeļiem... lauzu sevi... pielāgojos... bļeģ nu principā atdevu sevi... da bļe murgs kaut kāds... tagad nē varbūt pēc gada kad ķipa būs sakārtota dzīve man un viņai... bļeģ kas tā par diršanu.... kādas ilūzijas... pēc kāda gada... bļeģ es jūtos piedirsts... tā būtu karma ? Parasti es esmu bijis tas kas piedirš vai krāpj... nu nonesa mani vakar telefonsaruna tā ka atkal gribas sēsties uz korķa... bļebļebļe nu... viņa nomierināšoties tikai tad kad viņai būs cits un man cita... nu vai nav dirsa... bļeģ... nu kā vispār tādu teikumu var pateikt... domāju viņa vienkārši nerubī ko jūtu... nu labi par to nav ko pārmest... bet jibal.... man sekss nebūs... tas gan stulbi... ar ko nokniebties atrast var vienmeer... bet kvalitĀte. Un vispār gribas satikt nolmāt un nezinu samīļot.... nu nahujam jāiemīlas cilvēkos ar kuriem viss sarežğīti... nu bļin es mīlu to maitu tāda kāda viņa ir... bet bļeģ man spēka aptrūksies mīleet
    Sunday, April 30th, 2017
    3:40 pm
    Pie matveičika un čaka stūra iekāpu troļukā. Iekāpa arī menti. Izsēdināja ļoti kolorītu pāri ar diviem maziem bērniem ratos. Šķiet kāds no sīčiem bija pielicis bikses smakoja viss trolejbuss. Pāris šķiet narkomāni. Anfiks sto pudof geračš šmiga. Bļe un es te vēl ko čīkstu par savu disfonkcionālo bērnību un sadirsto domāšanu.
    11:38 am
    Nu atkal pazuda. Vļē nu tā iziešana uz kompromisiem. Es jau tā neko nepieprasu. Tā jau spītīgi turos pie kaut kā tāda kur normāls vīrietis vagu būtu paņēmis. Arguments !? Arguments tas ka pirmā sieviete kurai nav melots... pirmā persona ar kuru saprotos no pusvārda. Nav vajadzības izlikties. Gultā ir mīlēšanās nevis sekss. Pati daba saka priekšā. Ir. Bet bļeģ tā raksturu nesakritība. Gribu kontrolēt situāciju. A man nesanāk,sen jau tam atmetis esmu ar roku. Bļin varbūt man viņu vajag tieši tapēc. Ka kontrolēt neko nevaru. Ka man vajaga to ņemšanos. To iekāri, mūžīgās medības. Es ticu ka dotajā mirklī tādas ik pa laikam laika kopā pavadīšanas un pakniebšanās, jautras pazviegšanas nenopietnas attiecības man der dotajā mirklī labāk nekā nopietnas,precētiesvajagatrīsbērnikarjiera. Bet bļins par nevienu citu cilvēku nēsmu bijis tik pārliecināts ka visu mūžu pavadīt kopā varētu. Es nenopietns, viņa arī ķēms. Pat ir kopīga fantāzija bijusi: divi tādi kārni, vecumdienās pie klusā okeāna ar kāsi rokās.
    Saturday, April 29th, 2017
    9:42 pm
    Pēc ilgiem ilgiem laikiem
    Pēc ilgiem, ilgiem laikiem un cibas pamešanas. Izlēmu atgriesties. Šoreiz bišķiņ anonīmāk. Nu jā. Tomēr nav labākas vietas kur izčīkstēties. Ieslīgt sevis pažēlošanā. Šad tad Tā gribās. Nu līdz aknām gribās. Patiesībā optimists esmu bez gala. Liekas jau ka viss tā pat būs čotka. Viss nokārtosies. Un gan jau no savas atkarību izraisītās stagnācijas tikšu laukā. Bet bļā kā sakārtojas praktiskais nobrūk emocionālais. Seko kritiens un ir sapists sakārtotais praktiskais. Bļe un gadiem šitā. gadiem. Straujiem lēcieniem no bedres ārā un ta kaut kas notiek un atkal iekšā. Septembrī nedaudz mana dzīvē ienāca neplānots prieciņš dvēseles radinieka formā. Sieviete kura neļečīja, pieņēma tādu kāds esmu. Likām viens otram smieties. Lika pārdomāt savu dzīvi. Pabojāt šo to ar pa pāli paspēju pabojāt ar nesmuku izrunāšanos. Bet ir nojausma ka viss ir manās rokās. Tik es neko nedaru. Apātisks zē bē. Slinkums tāds truls.
[ Next 20 >> ]
About Sviesta Ciba