| 12:43p |
Sestdien biju uz tiem sajūtu ātrajiem randiņiem. Nu interesanti. No sākuma man nepatika. Bet pēc tam palika interesanti. Nu sievu es sev neatradu. Bet Es jau ziņkārības pēc vien gāju. Cilvēki pārsvarā no citas pasaules. Bet nu acīs iekrita viena. Protams māksliniece... kā gan citādi. Tur bija tādi kā uzdevumi, acīs jāskatās 4 minūtes, jādejo, jārunājas, jāzīmē uz muguras kaut ko un otram tas jāatmin. Pēdējajā uzdevumā bija jāizsaka komplimentus otram. Nu un tur tā kā pēc pašu iniciatīvas mainījās ar partneriem-meklēja vārdu sakot. Tas vispār bija vērtīgi redzēt no malas, kā ļaudis uzsāk sarunu, kà iepazīstās. Katrā ziņā vairāk es redzēju no malas ka džeki uztraucas vairāk. Nu vairāk arī melo. Lielākā daļa cilvēku izskatījās ka uztver to kā spēli, es tajā skaitā. Bet bija. Tieši kundziņi ar drebošu balsi un glāzi pie kā drosmi piesiet, kuri šķiet to uztvēra kā tiešām iespēju atrast sievieti, nu tālàkai komunikācijai. Bet principā man tas bija kas jauns un pieredze. Meklējot partneri manas acis meklēja to mākslinieci. Un divreiz uzdevumus pildījām kopā. Arī pēdējo, kur bija komplimenti jāizsaka. Saņēmu komplimentu par matiem, un par to ka mulstu, es izskatos jauks kad mulstu.
Nepaprasiju ne telefona nummuru ne kā atrast feisbuķī. Pat vārdu neatceros.
Vakars nebeidzās. Bija jāiet uz Zardonic ar dvēseles radinieci. Nu pret kuru man tā kā ir jūtas, tā kā nezinu vai ir. Bet kaut kas tur ir.
Par Zardonic. Man bija kultūršoks. Es uz drum n bass konci biju pirmo reiz dzīvē. Nu teiksim tā ārpus šturmiem un rosoliem es eļektroņņiku nēsmu klausījies publiskās vietās. Nu gājām mēs ar deju partneri uz Zardonic tieši. Tie pārējie vismaz man ļoti neinteresēja. Jutos tā tā kà ne savā vietā. Daudz krievu, kas man pēc idejas netraucēja. Bet kulturšoks par daudzajām strīpām. Meitenēm legingi ar krāsainām strīpām, treniņtērpi ar strīpām. Un strīpu strīpas. Nenu es jau zināju ka Dnb ir tāda gopstop mūzika. Bet nu ne jau Zardonic. Un ja vēl vērā ņem ka pasākums norisinājās MP. Par pašu Melno piektdienu. Sen nebiju bijis. Ļoti sen. Nu ieejot vīriešu točā pirmais ko padomāju :mhm tik tiešām mataino klubs. Ne viena paša spoguļa. Aiz bāra es nezinu kādā sakarā bija Oskars Lillija. Kas man divreiz neprasija naudu par ūdeni un enerdžīdrinku. Losis pa pusbāru bļāva "šitas nedzer viņš nokodējies", duraks es nekad nēsmu nokodējies bijis. Nu tas pofig... alga ka nelietoju alkoholu ir bezmaksas bezalkaholiskie dzērieni. Bet visā visumā man tas netraucēja izbaudīt pasākumu. Patika skatīties kā dvēseles radiniece kustās. Un ievērot kà tver enerģiju to pašu ko es. Un apbrīnot ku tomēr slaida. Jā es no laika gala uz kārnumu un mazām krūtīm. Pēc zardonoc arī lāčojām ptom no Mp. Bungu bassu ritmos |