| 4:40p |
103.
103. Diena bez alkohola. Nu šitik daudz man pēdējos gadus 15 nav bijis. Vīkendā ar tagadējo draudzenīti bijām Tūjā, Limbažos, Nakšņojām velnsazinkur meža vidū mašīnā, kaut kāda "ābolu ceļa" galā, Sēņojām, pīlādžus lasījām, aizvedu kaudzi ar vaivariņiem uz mājām. Tie vaivariņi, zāļu tējas un visādas herbālās lietas laikam man kompencē dzeršanu. Iesākumā... nu kad tikko kā nolēmu, ka dzert nav labi. Savācos visādas nomierinošās ... vīgriezes bija pirmam kārtām.... bet vasarai ejot man ir pilns skapis ar visādiem labumiem... kliņģerītes, piparmētras,ceļmallapas, āboliņš, kaņepes, jasmīns, pelašķis. Utt.
Simts dienas. Nu it kā jā. Dzīve šķiet ir labāka. Bet prasas kaut ko vēl. Kaut kāda dzīves garša trūkst. Ok piķis arī varētu būt vairāk. Laigan bez šmigošanas viņš arī ir vairāk. Bet vēl... negribas lai dzīve ir garlaicīga... bet hārdkoru ar vairs negribas. Ceļot. Pamācīties. Kaut ko gribas. Mākslu. Cilvēkus... Enerģiju.... jā ir viegli depresīvs noskaņojums. Zinu ...ja pielietu mūli. Būtu priecīgàks. Tikai sūdīgi ka īstermiņa medikaments šmiga priekš manis, nu ja neuzsēstos uz korķa... un tak tomēr man ir draudzenīte ar gudru galvu, fizioterapeites rokām, neķītru pràtu un labām kulinārijas prasmēm. Es viņai tīku... man ir daudz maz stabili ienàkumi un pat papildus ienākumi reizēm, Man kā izrādās ir pat draugi, kuri riktīgi priecīgi, ka man iet labi, ka nekožu, veselība labaka un smukāks no skata. Bet tas Suka alkohols piezogas nemanot un reizēm ir tās stūlbàs domas... moška piepisties... padzert... noslīcināt kaites.... mikstūra visiem dzīves gadījumiem...
Un vēl kas... kā Kaitina citu viedokļi, kā kaitina citu laime, kaitina citu bagātība, citu mīlestība. Nu grūti pat pateikt vai kaitina. Vienkàrši apbēdina ka man tā nav. Ka Tev Maita iet labàk nekā man. Ne nu loģiski probļēms ir manī. Nevis citos. Vienkārši nav pierasts ka pasaulē ir arī citas krāsas nevis tikkai melns un balts. Kad kodu man viss bija vienkàrši. Es biju bedrē un man bija šņabis(viskijs,alus,rums,brndijs,utt). Es biju dirsā, bet man viss bija skaidrs. Kodiens balts... pohas melns... prieks-jādzer, saukstējies jādzer, bēdīgs jādzer... a tagad bļeģs man jādzīvo. Unversālās zāles pazudušas... |