| 1:14a |
Viss mainījies. Mainījies nu laikam jau uz pozitīvo pusi. Skatos pēdējo reizi, kad rakstīju strādāju mežā. Vispār sasodīts es gada laikā esmu paspējis nomainīt sasodīti daudz darba vietas. Nepastāvīgais idiots. Nu labi. Šoreiz esmu vismaz skaidrā rīt aprit 30 dienas. Pēc pēdējā rāviena sapratu nu pizģec dirsā ir. Nomocīju 3 dienas paģirās. Un aizpisos uz bezdarbniekiem, uztaisīju statusu un izdomāju pohuj kas būs tas būs iešu minesotā iekšā. Rinda līdz 17. Augustam. Padevos. Bet pizģec kā gribas nedzert nu pizģec kā gribas normālu dzīvi... domāju kā būs tā būs. Nu 17. Augusts. A ko tad darīt līdz tam augustam? Sāku apzvanīt paziņas un prasīt vai nav kāda haltūre, pohuj kāda: zemi rakt, strojka, da jebkas... un neko negaidīju. Mājās apgriezu krūmus, nopļāvu zāli, mazgāju grīdas. Gāju pirmās desmit dienas katru dienu uz sapulcēm, citreiz divreiz dienā, otrajā skaidrības dienā, aizgāju nopeldēties un eju tagad katru dienu gandrīz. Vopšim padevos pilnībā. Ir dirsā sapratu. Personība degradējas, un ja es dzeru viss ir tikai sliktāk. Kāpēc dzeru es aizleju emocijas un emocijas man ir daudz....
Vārdu sakot notika negaidītais man uzradās haltūre kas savā veidā aizpildīja tukšās kabatas un tajā pašā dienā arī saņēmu pastāvīgu darba piedāvājumu, pie tam fantastisjā vidē kura man patīk un darbs kuru es varu darīt bez stresa un nervu drāšanas.
Vēl parādījās cilvēki un lietas, kas kaut kādā mērā liekas imteresanti. Un tās lietas notiek man par labu. Un tur rodas jautājums, kā tas strādā ??... ir pagājušas 30. dienas un tas nav ņihuja. Bet es no nulles praktiska pagrimuma un vienkārši pilnīgas padošanās... esmu atkal sociāli aktīvs, ir darbs kas man patīk un virsū nāk kaudze ar haltūrēm, nav tukšas kabatas, pat pretējais dzimums tā jauki izturas pret mani ( lai gan šito domāju atmest uz laiciņu... kaut gan te nevar prognozēt,jo ja notiek tad pats no sevis), esmu atsācis kārtot parādus. Man nav bijušas šitādas 30 dienas ir sajūta ka es it kā dzimstu pa jaunam un ir interesanti jo tikai tad, kad es ņēmu un atmetu jebkādas ilūzijas, tad ģeometriskā progresijā viss iet uz augšu. Nu protams ir gan emocijas gan visādi citi dzīves mēsli, sagriesti pirksti, vēlme nožmiegt dažu labu radinieku, mīlestība pret tuvu cilvēku ar kuru nav tik viss vienkārši un skumja par to, bet visu to uztveru mierīgi... stipri dīvaini mierīgi. Vai man negribas iedzert... nē par laimi... nav jau tolka iedzert.... iedzert nozīmē iedzert vienu aliņu ... un otru un visīti un nākamajā rītā salāpīties un pārlāpīties... protams banketu sākt dārgā krogā, uzsaukt visiem, tad visi tevi mīlēs un pabeigt ar dvuļu pie gultas... bez naudas bez cigaretēm ar pazemojuma sajūtu ar vainas sajūtu... ar riebumu pret sevi... un kad atliek dzert līdz nomirsti... bet nemirsti jau .... pa pogu izlekt bail... bet nodzerties līdz nāvei nesanāk... nē ...bļeg.... negribu negribu atpakaļ... manas 30.dienas skaidrā.... nekādā mineaotā neiešu... strādāt izvēlos |