altruisma akadēmija / ieskrēju pačīkstēt
Jaunākais
13.4.12 02:07 - notorious!
izklausās un lasās bezgala dumji, bet pēdējā laikā sliecos atbalstīt alkatīgā tūrista/zviedru galda principu ne tikai cenā iekļautu viesnīcas brokastu sakarā - vienkārši izsakoties, ja dod, tad jāņem cik var. šoreiz runa par tām pēdējām pirmizrādēm, kuras es nespēju beigt izspēlēt nedēļas nogalēs, tādējādi pati vēl pārliecinošāk sagraudama savu naivo cerību, ka šādā veidā būtu satiekams arī kāds dzīvē more or less paliekošs cilvēks.laikam jau nav nekas pārsteidzošs, ja, skuķim pilnīgi neraksturīgā (un tai pat laikā - klaji stereotipiskā) manierē, vakarus mīlu sākt viena - pati sevi taču padaru par daudz saistošāku un vieglāku mērķi, kā, piemēram, gulgojoši ķiķinošs draudzeņu pulciņš. tā es ienirstu mežonīgo vecpilsētas sumbru barā un kādā jaukā krogā cigarete (vai varbūt ašs skatiens) nešaubīgi kļūst par iemeslu/ieganstu apmainīties ar vārdiem. bet šā kā tā, līdz ar pašu pirmo komunikācijas sekundi, man jau ir skaidrs, ka tam patiesībā nav ne mazākās nozīmes, jo nedz es tevi kādreiz tiešām pazīšu, ne kā! sure, gan jau akceptēsim "frendšipu" kādā sociālajā tīmeklī vai, labākajā gadījumā, satiksimies, lai atdotu kādu aizmirstu mantu, bet, jūs ko, tā reāli iepazīties? nūū, nē.
un tāpēc tā akli dzīvojos, sitos, pārtieku no mirkļa laimēm. tieši tādēļ es paņemšu tās kopā-sabūšanas esenci. tādēļ es izmantošu vienu doto vakaru/nakti un tavu eiforisko noskaņu ("tu esi traka. un traki seksīga.") liegai parazitēšanai - lai izskenētu tavus grāmatu plauktus, palūgtu uzskaņot ģitāru, nomazgātu tavus traukus, pajautātu krietnu sauju atmiņu klades jautājumu un kā algu - varbūt ļautu nedaudz paknakstīties ausmas gaismā. tad kaut kad es pakutināšu tev vaigu, šņorēšu savu jauneklīgumu nododošās kedas, pieklājīgi pasmaidīšu un turpināšu savu dienu, kaut kādas stulbas saprāta normas par pilnu neņemot, daudz ēdot un daudz smaidot. neprasot līdzi paņēmusi dažus malkus spēcinošas iedvesmas, nu, un prātuļojot, vai tu tajā brīdī nemokies pārmetumos - nu i nah es ar tādu muļķadesu vakaru izšķiedu?
un tad viņi visi skaistā ansamblī dzied The Hobos - Yours Beautiful
<One thing I like about you
You don't need to be dated twice>
5.4.12 22:41
gribēju publiskajā telpā izkliegt to, ka viss ir dirsā, bet tad es virtuvē atradu vīnu un sāka tapt virtuāla saruna ar Džastinu par to, cik ļoti teātris paņem tavu dzīvi.3.4.12 23:36 - kāpēc man vajag relatīvu prombūtni
- neviens nav ieinteresēts mani 'pareizi' barot un, attiecīgi, piepisties par to, ka reizēm vienīgie ledusskapī mājojošie ir ūdens un saldējums (citronu)
- neviens nav ieinteresēts piepisties par manām mūžīgi plikajām pēdām (reizēm - arī citiem kailuma paveidiem)
- Rojs Orbisons / UKF dabsteps / Paula Dambja kora cikls "Danču dziesmas" / Bērziņa raideru screamo pulcējas vienā draudzīgā shuffle un nav neviena, kam uzdot stulbus jautājumus par mana dzīves skaņu celiņa iekšējo nesavietojamību
- būt plencī ir absolūti normāla stadija arī savā mājā, nevis kaut kas tāds, ko ētiskāk skaitās izgulēt uz kāda drauga beanbag'a
- skapja vietā - uz zemes stāvošs rokas bagāžas koferītis.. neaptverami labi un vienkārši!
- kas ir balkons? gribu, piemēram, uzdūmot vannā
- nav suņa, kam gulēt tavā gultā
3.4.12 21:49
neapzinātas un galīgi ne labas afirmācijas piepildās, tā jau sazinkuro reizi mēģinot mani pāraudzināt. bet, nu, mans pauris ir ciets un ietiepīgs. ja maz izvilkšu līdz nākamgadam, tad ar šo talantu būtu vērts iet uz zelta talantu atlasēm.30.3.12 21:53 - casual convo
[21:52:28] Jānis Bērziņš: un tad mēs mēģināsim atstopēt atpakaļ[21:52:34] Jānis Bērziņš: stāsta sliktā daļa ir tāda, ka man somā 5 agdami
[21:54:08] Jānis Bērziņš: un pirms 20 min aizdegās mans tosteris, jo gribēju iztostēt 4 maizīšu kravas pēc kārtas
28.3.12 23:44
bija M un bija kārtējā viņa rīme, kuras, starpcitu, vienmēr ar milzu interesi izlasuiespējams, ka ir muļķīgi to uztvert kā viņa pēdējo dzīves gaitu apskatu, bet tā es daru
un bija rindas par akmeni
Uz ceļa ar akmeņiem
Mazs bērns spēlējas
Domā par katru akmeni
Nekur viņš nesteidzas
Viens akmens zem kura
Paslēptas atmiņas sāpīgas
To tur viņš vistālāk
To kustināt negribas
Uz otra viņš apsēdies
Un par mājām to sauc
Ar šo akmeni saistās
Viņam atmiņu daudz
Bet trešo tur rokās
Un ņems to sev līdzi
Jo tajā ir paslēpti
Viņa laimīgie brīži
Pasaulē ir vairāki ceļi
Uz kuriem spēlēties
Bet būs akmens kabatā
Kas liks labo atcerēties
rīmes it kā tik daiļi simboliskas
un reizē - tādas, ka tiešāk vairs nevar būt
nu, tā, ka pāris minūtes paniski rakājos pa visām kastītēm, burciņām, (pelnu)trauciņiem uz sava galda
meklēju balto, gludo akmeni, kas kādreiz pabija O kabatā
atradu
un man liekas, rīt tas akmens nāks ar mani
22.3.12 22:36
it's me, Pierrot the clownagain and again, reminding you of those fresh times
it seems that you don't recognize me without my frown
shall i call up our friends - the mimes?
12.3.12 17:28 - uz viena, pelēkbrūna viļņa
no sērijas: "-un kā jūs bērnus sauksiet? -nū, mums būs vecais mustang shelby eleanor, nevis bērni!"5.3.12 00:37
esmu gatava maksāt tekilā, kartupeļos vai dvēselēs, ja kāds atradīs veidu, kā, pieklājīgā formātā un nemaksājot alkatīgajiem itunes, man savā īpašumā iegūt grupas Oslo dziesmu The Stranger.. man nu tā ir mistika!4.3.12 17:15
"tu esi tākā kautkāda hindu meitene?"patiesībā smieklīgi, ka Dāvids nebija pirmais, kas vienā vakarā mēģināja vilkt neesošas sakarības starp manu tabakas maku, ietērpu un reliģisko pārliecību..
15.2.12 20:04
būtībā man jau pašai sametas bič šķebīgi lasot tās savas puņķaini asarainās "vēstules, kas netiks nosūtītas..", bet pirkstiem jau neaizliegsi sviestoties un ciboties. attiecīgi, lai kaut vai nedaudz mēģinātu uzlabot šito noskaņu - atstāšu te skaistu bildi, pameklēšu, no kā atpirkt Herdera vārdnīcu un palasīšu dziļo minetu how-to.13.2.12 03:06
un ko vispār var darīt, kad saproti, ka ir kāds, kurš plāno tuvākajā laikā mīļi un mērķtiecīgi (bet ne ļaunu nolūku vadīts) gandēt tavu dzīvi un nākotnes noietu kā darba tirgus precei?12.2.12 20:56
un es visapkārt redzu tik daudz viņas - tās, kuras kā radītas Tev. gribās vienkārši Tev aiznest to harēmu, ļaut izvēlēties īsto, un tad vērot tās neizbēgamās situācijas attīstību no malas, lai gandrīz vai fiziski sāpētu un, kā tajā Placebo dziesmā, pārliecinātos, ka mana sirds joprojām strādā.12.2.12 16:32 - losing faith, dignity and fifteen pounds
draņķīgi ir tad, kad no brīvas gribas sāc vēlēties būt vismaz septiņus gadus vecāks, vai arī kliegt - "preci mani nost!".nu jau diezgan ilgu laiku biju nospļāvusies par to, cik cilvēkam gadu un visus apkārtējos vērtējusi vien pēc apaviem un pašpārliecinātības, bet dzīvei sagribējās atgādināt, ka tā nemaz nav tik vienkārša. un, ka, kaut arī ne tik vētrainā ātrumā kā es, arī citi cilvēki pie kaut kā pierod un gadu gaitā izvirza savas prasības.
7.2.12 17:53
KĀDA NAHUJ MOTIVĀCIJA VISPĀR KĀDAM DZĪVĒ UZTICĒTIES, JA PAT TAS, KURAM TU VĒL PIEMAKSĀ PAR MUTES TURĒŠANU, TO PĒCĀK AIZIES UZ TUALETES SIENAS UZRAKSTĪT??2.2.12 23:39
ar māmuļu runājot nonācu pie tā, ka reizi mūžā gribu izdarīt ko tik absurdi daiļu, kā kādā pjiegkkkkthienaaah, pēc visiem vīna pasniegšanas likumiem un ar dvielīti uz rokas, absolūti eleganti saliet biedriem agdamu.2.2.12 13:10
lejākesošo vārsmojumu jāatstāj tieši Riharda komentāra dēļ, "dzeja vieniem naktī ar diviem aliņiem"gaiši
1.2.12 21:02
truls siltumsno tavas sirds plūst
pa taisno uz maniem kāju pirkstiem
lai tie ziemīga zvirbuļa lepnumā
noskurinātos
~
malkoju
vārdus tavus atkal un atkal
un atmiņu termosu aizskrūvēšu
pēc tam
citādi tie bēg
kautrējas tavā vietā
~
ja nezvani
kā neilona si stīga
kas uzvilkta līdz re
tad sasedz mani vismaz
vari?
Powered by Sviesta Ciba