| |
[Sep. 8th, 2013|11:26 pm] |
Te ar rudens, lietus un pēc pāris dienām pavisam aukstu sola. Un kaimiņtante vairs netirgo ābolus un bietes, jo laika neesot. Tsūtsība tā ir. Kā es tagad boršču vārīšu? Dodot it kā viņa kaut kādam veikalam, bet tie jau nebūs slinki uzskrūvēt cenas, kaut iepētīt, laikam, būs vien jāaizvelkās.
Šorīt pamodos ar sapni, cik ļoti drsā, bez perspektīvām, vajadzīgās izglītības un visādām citādām figņām, esmu. Savādi, parasti mani sapņi ir stipri tālāk no realitātes. |
|
|