Feb. 7th, 2014 @ 12:26 am It's the small things that count
Nu tā, šī diena iesākās tāpat kā jebkura cita diena (ar to izņēmumu, ka nācās māju pamest pusstundu agrāk tjūbītes streika dēļ), bet beidzās ar (pagaidām gan vēl apstrādājamu) apziņu, ka ģimenes budžetā ieviesusies ievērojama papildus sadaļa "auto".
Kad uzzināju, ka vīra kungs parakstījis auto līzinga līgumu, kas ir tieši divas reizes finansiāli smagāks nekā plānotais, vispirms likās, ka eksplodēšu. Bet vienā brīdī es viņam mazliet dusmu, mazliet patiesas intereses pēc uzjautāju, vai viņš ir apskatījies arī, cik apdrošināšana izmaksās, ja arī es sadomāšu stūrēt, viņš uz mani jocīgi paskatījās un teica, ka pat nav apsvēris domu mani neiekļaut.
Ak.
Par šo ierakstu