Par šo piezīmju grāmatu
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
232425262728
Feb. 7th, 2014 @ 12:52 am
Dzīvokļu sludinājumi smejas man sejā, gribēji līdz Lieldienām pārvākties, muahahahahaha.
Dzīve iet uz augšu spirālveidā, un tikai.
Par šo ierakstu
Feb. 7th, 2014 @ 12:26 am It's the small things that count
Nu tā, šī diena iesākās tāpat kā jebkura cita diena (ar to izņēmumu, ka nācās māju pamest pusstundu agrāk tjūbītes streika dēļ), bet beidzās ar (pagaidām gan vēl apstrādājamu) apziņu, ka ģimenes budžetā ieviesusies ievērojama papildus sadaļa "auto".
Kad uzzināju, ka vīra kungs parakstījis auto līzinga līgumu, kas ir tieši divas reizes finansiāli smagāks nekā plānotais, vispirms likās, ka eksplodēšu. Bet vienā brīdī es viņam mazliet dusmu, mazliet patiesas intereses pēc uzjautāju, vai viņš ir apskatījies arī, cik apdrošināšana izmaksās, ja arī es sadomāšu stūrēt, viņš uz mani jocīgi paskatījās un teica, ka pat nav apsvēris domu mani neiekļaut.
Ak.
Par šo ierakstu
Jan. 9th, 2014 @ 09:35 pm
Tā, protams, nav nekāda sacensība, un es pat neesmu no cilvēkiem, kam apkārtējo viedoklis īpaši daudz nozīmē, bet tikt ieceltam amatā, kurā iepriekš strādājis, pēc nostāstiem spriežot, eņģelis cilvēka izskatā, kuru gan padotie, gan priekšniecība burtiski dievinājuši, diezgan stipri dod pa nerviem, it īpaši sākumā, kad gaisā virmo konkrēts 'you will never be good enough'.
Tāpēc es vēl jo vairāk novērtēju katru atzinīgo vārdu, ko par sevi dzirdu. Bet vakar viena no manām meitenēm pēc maiņas beigām pienāca pie manis un teica:
- I really like you. You understand us.
It kā sīkums, bet tajā pašā laikā - balzams dvēselei.
Par šo ierakstu
Dec. 19th, 2013 @ 12:27 am
Bijušās priekšnieces iedrošināta, šovakar viegli iereibu un nosūtīju e-pastu HR. Ilūziju man nav nekādu, tagad kādu brīdi būšu aprunātākā persona kolektīvā, bet visā visumā redzu šo kā taking one for the team, jo pozitīva rezultāta gadījumā ieguvums būs stipri lielāks par zaudējumu (jo reputācijas ziņā man zaudēt nav daudz ko tik un tā).
Pabeigšu glāzi, iešu gulēt un tālākais jau vairs nav no manis atkarīgs.
Par šo ierakstu
Dec. 18th, 2013 @ 10:32 am
Interesanti, kā daži bijušie klases un studiju biedri bildēs izskatās tik nopietni un pieauguši, kamēr man veikalā ik pa laikam vēl piemēro 'think 25' noteikumu.
Par šo ierakstu
Dec. 17th, 2013 @ 10:02 pm
Trešajā dienā jaunajā darbā savācu pietiekami daudz materiāla vienas no manām padotajām atlaišanai, kuru vēl joprojām nezinu, likt vai nelikt lietā.
Pagājšnakt negulēju, pusotru stundu tāpēc, ka domāju par darbu, un vēl vienu stundu, jo domāju par epidurālo anestēziju. Wtf, es pat neesmu stāvoklī.
Nezinu, cik daudz alkohola jāpatērē šovakar, lai izvairītos no tāda paša scenārija šonakt.
Par šo ierakstu
Nov. 29th, 2013 @ 07:41 pm Perspektīvas
Kolēģe Nr.1: My dad bought me a flat.
Es: I wish my dad would be rich enough to buy me a flat in London.
Kolēģe Nr.2: I wish my dad would still be alive.
Par šo ierakstu
Nov. 17th, 2013 @ 10:49 pm
A mentally disabled man just tried to hit on me (?). And I'm so drunk that after the conversation we had, you'd probably have doubts of who is disabled here.
Par šo ierakstu
Oct. 19th, 2013 @ 07:17 pm
Esmu atgriezusies. Izrādās, ka man tomēr vajag dusmu izlietni. Žēloties citiem dzīviem cilvēkiem es nemāku (un citu dzīvu cilvēku žēlošanos nepanesu), bet rakstīt Cibā ir puslīdz tas pats, kas kliegt vannas istabas skapītī. Lielisks risinājums.
Laipni lūdzu sevi atpakaļ.
Par šo ierakstu