nakts vienai
Es zinu, kas man šajā laikā ir pietrūcis- naktis vienai.
Kad var klausīties mūziku kā gribās- skaļi, klusi, mežonīgi un lēkājoši.
Kad domas raisās un gribas ņemt rokā pildspalvu un papīru un rakstīt...rakstīt par visu kas uz sirds.
Kad jūties vientuļi un IZBAUDI to.
Kad sapņo par to ko tu darīsi, kad satikšu savus ilgi neredzētos draugus.
Kad vari rakstīt visiem kam gribi, satikt tos kurus gribi, neatskaitīties.
Kad esi pati sev un... sev.
Kad domas par sekām bija noglabātas tālā nākotnes smadzeņu šūnā.
Kad jutos brīva līdz pēdējai asins lāsei un neieslodzīju sevi izdomātos prāta cietokšņos.
Ehh... nostaļģija?!