__________________

Kad atmiņās uzjundī dažādi kadri ar smiekliem, dusmām, priekiem, bēdām kurus grūti savā starpā sasaistīt un taisnību sakot, nemaz negribās, you took too much, mēēn, too much,

alus, vīns un mokas kokteilis ir kaut kas tāds, ko vairs nekad (tukšā dūšā) nejaukšu kopā,
es vakar burtiski miru nost, a šodien arī nav īpaša līksme,
I shit you not, es tikai pēc tam kad bija izdzerts viss alkohols pamanīju to, ka izdzertais red bull
un moka liek manai kājai sisties pret zemi dažādos ar pašlaik skanošās mūzikas nesaistītos ritmos,
un nākamais kadrs ir sirds klauves, nelabums un sajūta, ka vsjo ir.
Es reti kad pārkāpju pāri cienīgas iedzeršanas slieksnim, bet vakar tas bija pārāk negaidīti kā paklupt
pāri slieksnim un iekrista aizdzertas mājas pievemtā koridorī.

Upd. Tas pēdējais teikums bija kā metafora vai kas tamlīdzīgs, nekādā pievemtā koridorā es neiekritu.