__________________

Kopš mans kaķis zaudēja savu teritoriju,
viņš vairs nav tas pats dzīvespriecīgais vanckars, kurš mūžām no manis mēģināja izvairīties un lepni mētāja no galda nost manas mantas ar vārdiem wtf is this shit uz lūpām,
tagad zvērs sēž pie loga pilnīgā apātijā un ārā uz teritoriju, kas
reiz viņam piederēja, bet tika atņemta 24h cīņā ar vienacaino kaķeni no kaimiņiem, gandrīz divas dienas viņa bija prom no mājām, bēdu sagrauta un pazemota, jo bija nācies bēgt no kaujas lauka, bēgt un neatskatīties,
pēc bezmērķīgas klaiņošānas pa rajonu divu dienu gājumā( un, protams,
brutālas dzeršanas)
viņa atgriezās mājās smirdēdama pēc klepus zālēm un aspirīna,
man nav ne jausmas kā viņa to dabūja gatavu, iespējams, kāds aptiekārs viņu gribēja noindēt,
bet tagad reiz diženais mednieks caurām dienām guļ mājās un ēd pretīgo sauso pārtiku, kas smird pēc vecām zivīm un ļaujas ripināties pa rokām kā puvis villnas kamols, bez nekādas pašcieņas,
ik pa laiku skumji apskatoties laukā pa logu un nopūšoties,
pār saskrāpēto purniņu tek asara kā dimantu lāse.

Līdz kādu dienu nāks skanēt the eye of teh tiger.