__________________

Tipa šodien pejoju tribūti savai vecvecmuterītei, 102 gadi bļe,
aizbraucu, nu ko, galds, ēdiens, brendijs, I approve,
pirms es turpinu, man jāpiezīmē, ka man dzēruma stāvoklim
ir vairākas stadijas, pirmā ir "Nu labi, iedzēru, zajebis",
tad seko "bļā ko es šeit daru?" tad seko "Psc viss sūkā",
tad nāk "Pohuj, dejojam polku uz galdiem", līdz pēdējai ir grūti nokļūt,
ir jādzer ar mērķi, pakāpeniski un ilgi, neuzkavējoties depresijā, kas uznāk
starplaikos,
piezīmes beigas,
tātad es nebiju uzjautrināts, kad pēc 6 brendija glāzes visi vecie metēji sāka
dirst par to, kurš ir nomiris, kurš ir sajucis prātā un protams nevar nepieminēt
Žurku ķērāju Dzirdu, kā labākais niks ever,
es, protams, kā kruts džeks nevēlējos atpalikt no vecā metēja - kaislīgā makšķernieka
man pretīm, dzēram kopā, pēc trešās brendija pudeles aizgāju dreifēt pa Jelgavu,
tad atācu atpakaļ, satiku savas Ntās māsicas,
kuram es liekos kā zajebis džeks no Rīgas, ne tikai
dēļ manām Rīgas nozīmītēm, bet arī ar saviem melnajiem matiem, kas
liekas kruti tikai laukos, vienvārsakot, "eeeeeu kā iet jaunībā?" izrunājos ar jamām
par kaut ko KO neatceros, ierāvu divus ceļa kājai un braucu mājās svīstot alkoholu,
davai vecvecmamm līdz nākamajam gadam, kad būs 103, apsolu nedzert, bet tas
nav viegli, tādās viesībās tev vnk nav ko citu darīt.
Upd. tobiš Žurku indētāju Dzirdu