__________________

Jau pagājušas 10 minūtes kopšs zvanīja modinātājs, tu guli un nolādi šo pasauli,
rodas jautājumu virkne, "kāpēc?", "A ja nu..", bet tu saņemies un izvelies no gultas,
siksnas metāla sprādzes skaņai seko neveikla klumburēšana pa istabu,
ūdens uz sejas, mosties, aizvāc matus no savām acīm, apskaties uz sevi, kas tu esi?
Tējkanna, zobubirstīte, zābaki..
velkot zābakus blakus apsēžās kaķis, kas ar uzspicētām ausīm vēro katru tavu kustību, vienā caurumā,
nākamajā, ar vien augstāk un augstāk, šīs kustības papildina maza pūkaina ķepa, kas
neveikli ķeksē tavas zābaku šņores, ei dirst kaķi, es aizeju.
Pieturā tevi sagaida lielākoties mirušas sejas, autobus, atspulgs logā, pietura, tramvajs,
darbs, kompis un vispretīgākā kafija universā.

( Tālāk labāk nelasīt )

Man ir tāda tendence saskatīt kaut ko pazīstamu kādas grupas lirikās un tad klausīties to over and over again, piem.  spiritualized - dont you do something dziesma man ir ūber mīļa. As for now:

The Seeker Lyrics
Artist(Band):The Who

I've looked under chairs
I've looked under tables
I've tried to find the key
To fifty million fables

chorus:
They call me The Seeker
I've been searching low and high
I won't get to get what I'm after
Till the day I die

I asked Bobby Dylan
I asked The Beatles
I asked Timothy Leary
But he couldn't help me either

chorus

People tend to hate me
'Cause I never smile
As I ransack their homes
They want to shake my hand

Focusing on nowhere
Investigating miles
I'm a seeker
I'm a really desperate man

I won't get to get what I'm after
Till the day I die

I learned how to raise my voice in anger
Yeah, but look at my face, ain't this a smile?
I'm happy when life's good
And when it's bad I cry
I've got values but I don't know how or why

I'm looking for me
You're looking for you
We're looking in at each other
And we don't know what to do

Laiks ieturēties, es nodomāju, sameklēju visbrašāko visikju un konjaku, kas vien bija pieejams un kā izslāpis aitu gans izlaku vismaz 1/3 no 12 gadu vecās Tullamore pudeles, pēc tam, kad ienāca šefs un pajautāja, kas, pie velna, notiek, es viņam iemetu ar Tullamore pudeli pa cirksni, kamēr viņš bija bezsamaņā, aplēju jamo ar konjaku un aizdedzināju, laiks bij doties mājās, paņēmu otro Tullamore pudeli un čāpoju prom, pirms tam pasakot visiem kolēģiem, "atā".

Izejot uz ielas mani sagaidīja policijas vienība, kuri stāvēja aiz savām mašīnām un tēmēja uz manīm ar saviem makarov pišķikiem, maukas darba biedrenes, es pie sevis klusi noteicu, sašķēlu Tullamore pudeli pret celi un pārgriezu sev rīkli.

( No baltās krūzītes )