__________________

Kad es te sāku strādāt, šefs (kaislīgs riteņbraucējs(uz viena riteņa wūp wūp) ) ieteica, ka man vajadzētu braukt ar velosipēdu uz darbu, tas nekas, ka no Bolderājas līdz Ilģuciemam ir pamatīgs gabals un tas man aizņemtu kādas 40min, BET VESELĪGI.

Es virtuvē stāvēju ar krūzi rokās un nespēju neko sakarīgāku pateikt, kā "... errm tālu?", un tad nācās klausīties kaut kādu marazmu par velosipēdiem un viņa piedzīvojumiem kalnos. Es, man liekas, nomirtu, nerunājot par to, ka pēc darba es parasti braucu uz skolu.

Kādreiz gan patika braukt ar velo, pat ja nebija bremžu un kedas jau  bija izdilušas līdz papēdim, nē, arī tagad patīk, būtu tik kāds mežš blakām, ar klaniem UN GRĒDĀM!