__________________

3. okt 12:56


Kārtējais rīts, pēc nakts, kas pavadīta pastiprināta DMT iespaidā - pa pusei transā, pa pusei miegā, visu laiku skatoties pulkstenī un atkal ienirstot astrālajā dimensijā, es hardly jūtos izgulējies, nerunājot jau par kaķi,
kurš lien virsū kā čigāns garāmgājējam merķeļa ielā pretīm cirkam,
tikai piedāvājuma pirkt/pārdot kaut kādu crapu vietā, es saņemu nagu kacināšanu pa manu muguru, zoda skūpstīšanu un
nedod dies', polēmiska piezīme - kas neeksistē tādā formā kā vairums to iedomājas, ja viņa nagainā sātaniskā ķepa ieķeras manos
melnajos skruļļainajos 80 gadu parodijrockstāra tipa matos.. kā druīds, kas pieņēmis lāča formu, es vēlos hibernēties miegā uz kādu gadu..diviem.





Jau kuro nedēļu manas brokastis iekļaujas divu tomātu un viena gurķā rāmjos,
kas arī tiek noskaloti zemē ar šķīstošo kafiju Liepāja. Tad, protams, notiek sevis savešana kārtībā
un trulla blenzšana nekurienē domājot par to, kas varēja būt, bet nebija, jo tas nevarēja būt un to,
kas vēl tikai būs, bet var arī nebūt.

Šodien pamanīju visai nozīmīgu detaļu savā izskatā, mīkstinošais krēms, ko uzklāju uz sejas pēc skūšanās
ir ļoti viegli pamanāms (spīd) normālā apgaismojumā, kā piemēram, rīta gaismā, tas komplektā ar manām dabiski
sārtajām lūpām piedod manam tā jau gejiskajam izskatam jaunu level up'u .. tāpēc es brīnijos, kāpēc uz mani tā blenž, it īpaši no rītiem, kāds mirs..

Ak jā, autobuss, esmu atkal iegājis sev jau pazīstamā stadijā, šī emocija, kas ir nomaskēta zem manas
vienaldzīgi bezemocionālās sejas izteiksmes ir niknums, kas rada velmi ielauzt kādam no treniņtērpā ģērbto džentelmeņu līgas pārstāvjiem, kas mūždien nemāk normāli paiet garām neizgrūstot apkārtējos,
galvaskausu, pēc tam atdalīt no ķermeņa, novārīt un to izmantot kā pelnu trauku, kur birdināt pelnus
no manām iedomu bezfiltra cigaretēm sēžot kopā ar saviem iedomu draugiem pie glāzes viskija, ko es nedzeru.
Cik grūti gan to ir saprast, ja persona ir pagriezusies pret durvīm un priekšā stāv vesela kaudze ar citām
personām, tad droši vien šī persona nākamajā pieturā izkāps, ja vien šī persona arī nav no TGDL, bet nē, dzīvnieciskais instinkts izrauties "brīvībā" dara savu, nobradājot manas kājas kāds
izmisuma vadīts neandertālietis spiežas uz izeju itkā tur būtu piekarināts ielūgums
no kluba La Roca , but who am I kidding, šados padibeņu klubos nemaz nav ielūgumu.

Pēc tripa uz darbu arī seko dienas stadija,
kas varētu saukties "klausos rokmūziku, dzeru tēju, miegu ciet, ik pa brīdim kaut ko izdaru",
kā par brīnumu, šefs mani nepārtraukti slavē par manu ātrumu un precizitāti, iedomājaties kāds bija iepriekšējais admins.
Pēc tam ir skola un tad pārnākšana mājās ar -_- sejas izteiksmi, fonā skanot tom waits live ierakstam summertime, vizmaz tā bija vakar, un cikls ir noslēdzies.. oh wait.

Sesdiena un svētdiena, protams, tiks pavadīta braukājoties ar kalnu velosipēdu, makšķerējot, smejoties un smaidot kopā ar saviem mīļajiem, not..
more like psihotropo vielu un alkohola iespaidā līdz tādam līmenim, ka mani sāk mākt vainas apziņa, no miglas iznirst HPPD un atkal parādās velme darīt, ko noderīgu t.i. darbs/skola.
Visvairāk nomāc fakts, ka nav laika izkopt savu ģītārspēli un tas, ka esmu nogarlaikojies līdz ārprātam un ieslīcis rutīnā.