Neaceros, kas tas bī un kur es tādu dabūju, bet liekas, tā bī pārtulkota dziesma vai kkā tā..
Neaceros, kāpē saglabāju, laikam dikti patika, jo taga a liekas, ka nau ne vainas - smuks textiņš.. sirdi plosošs, bet TIK NAIVS!!! :)


Četras dienas un sapņu nakts..
Trīs vārdi un atvadas..
Pirmais saullēkts..
Pēdējais skūpsts..
Manī rit sāpju asaras,
Kuras ir lietus lāses,
Kuras ikviens jūt.
Mana sirds kļūst pelēka,
Kā debesis šodien.
Un nav vairs nekā.
Tikai pēdējie vārdi Tev..

Kādēļ Tu projām aizlido?
Mani vienu šeit atstājot..
Vai kādreiz vēl atgriezīsies?
Šajā manā dzīves pasakā..
Laikā kurā Es Tevi tik ļoti mīlu
Lai kopā mēģinātu
Debesis ar zemi savienot..

Ceru Tu manā dzīvē atgriezīsies
Lai kaut vēl uz reizi Es
Tavas acis redzētu
Tavu ķermeni kaislīgi glāstītu..
Bet atceries tikai vienu Tu,
Būsi mana sapņu karaliene
Vienmēr tikai Tu...

Šodien atkal riebīgs laiks laukā.. visu dienu sēdēju mājās un neko nedarīju!

Raimis sadomāja Windows pārinstalēt.. salauza kaut ko! :D Izdzēsās viss.. pilnīgi viss.. visas fotogrāfijas no sen seniem laikiem, mūzika, visi raksti un dzejoļi, ko kādrei dvēseliskos brīžos mēdzu saraxtīt un saglabāt kompī kkur dziļi, dziļi, lai kādreiz, varbūt, atrastu.. BET VISVAIRĀK ŽĒL FOTOGRĀFIJAS!!!
Ir tādas, ko kādreiz dabūšu atpakaļ.. tādas, kas diskos kkur mētājas vai pasākumi, kur biju kopā ar Māru, tās pie viņas varu dabūt, bet tādi.. intīmāki brīži un vēl daudz daudz kas cic.. neatgriezeniski izdzēsti!!! :'(
Dikti skumji palika..
Bet, varbūt, kaut kā??? Kāds zin, vai ir tāda iespēja atgūt visus šos failus???

Omiņai šodien vārdadiena bija.. bija dikti daudz visādi radi.. veci un jauni.. un mani bērnības draugi.. un arī draudzene ar, nu jau, 1,4 mēnesīši mazo Katiņu..
Saēdāmies ritīgi visādas zemenītes u.c. auglīšus.. :) Puncis pills..

Tikko nolūreju to filmu pa LNT - "Baltais Oliandrs" vai kkā tā.. laba!!!
Tagad jāizlien laukā ātri uzpīpāt i ta čučēt.. rīt.. jāsadomā, ko lietderīgu sadarīt!!! ;)

P.S. Vislielākā škrobe, ka aizmirsu ar mazo pie dakteres šodien aiziet.. viņam tak pote bī jātaisa!!! :/ Ja rīt nelīs, ta jāizdara!!!

Nu, nekds lielais tuss jau tas nebija.. izgjm p lietus pastaigties, pie viena savkt fotogrāfijas no Aizkraukles brauciena un sanāca tā, ka sodienas gaviļniece Jūlija, kurai šodien 25 palika, sadomāja šodien "uzstāties"!!! :) Tad, nu mēs tā mierīgi, ar pāris mēriņiem un pāris šašlikiem (atkal tie šašliki.. uh, kuņģis ilgi tādus vais nepanesīs!) atzīmējām!!! :)

Tagaad labi atpūtusies, tikko noliku mazo čučēt, skatos ka Raimis arī jau aizmidzis.. kaut kā skumīgi palika!!! :/

Domāju par sarunu ar Zandu.. nu tur, pie ugunskura.. par to kā mainīties, par dusmam un vainas apziņu, par labiem un sliktiem cilvēkiem, par to, kā "pareizi gulēt aiziet"..
Primie soļi jau ir sperti.. nedusmoju vairs uz mammu un papu.. biki vieglāk palika.. :)

Domāju arī par draugiem un ne-draugiem, par zaudētiem cilvekiem un visu, ko nepaspēju viņiem pateikt.. Šodien Kaspara (Ninzuļa) tēta māsīca nomira, arī viņai šodien bija dzimšanas diena.. paradoksāli.. likās jocīgi, ka visi tā vienaldzīgi to uztvēra un iešanu uz bērēm uzskatīja par "kārtejiem izdevumiem".. vai viņa bija slikc cilvēks? Kāpēc tāda attieksme? :/
Ceru, ka es nekad nenodzīvošos līdz tam, ka man nebūs atbalsta ne no draugiem, ne radiem.. negribētu, ka manu nelaimi kāds uztvertu tik vienaldzīgi.. tas nav mans ego, kas runā.. tās ir bailes palikt vienai un aizmirstai!!! :/

Nja, varbūt, es, vienkārši, pārāk daudz domāju.. iešu nu gulēt!

Ātprātīgi galva sāp, kopš mājā pārbraucu! :'(

Esu JAU mājā no Līgo Līgo svinēšanās laukos..

Bī tā dikti mierīgi un forši.. tik pavisam mazdrusciņ nolija.. bet MIGLA.. tik skaisti!!!

Tā nu mēs abas ar Zandas Jankundzi nosēdējām, pļāpājot un intensīvi pa mazām devām iemalkojot kko nedaudz grādīgu, līdz pašam rītam.. un tad jau vais nebī jēgas iet gulēt, jo modās sīcīc i bī jāiet viņu barot..

BLIN, kā es apreibu, pieceļoties kājās no tupēšanas pie ugunskura!!! andas skatienu arī notvert bī grūti, kad viņa nedaudz šļupstot skatījās manā virzienā! :)
..un tad es sapratu, ka esu bik pamatīgi pietempusies un sazin kādas muļķības sarunājusi (sirdi izkratījusi un atklājusi pa daudz sevis) gandrīz svešam, bet, liekas, tomēr tik patiesam un foršam cilvēkam!!!

Bija jau dikti skaists plāns palikt vēl vienu nakti, kad Zanda aizbraukāja ar vecākiem uz māju pusi.. bet nu tā sanāca, ka dikti sakašķējos ar mammu un vecvecākiem.. un tagad ļoti ilgi, domājams, tai pusē vais nerādīšos!!!

Uiiii, kā man riebjas, ka tā notiek!!! :/

Cerēju, ka pamostoties būs TĀ sajūta.. bet nekā.. nu nau man šogad Jāņu spiric! :(
Ceru, ka līdz vakaram kkas mainīsies!!!

No rīta, nez kāpēc, ļoti agri pamodos.. pabaroju Raienu, viņš atkal iemiga, bet es vairs iemigs nevarēju! Jocīgi, parasti tak es līdz pusdienslaikam nogulēt varu! :)

Vakar, mīļums sagādāja moku un saldo krējumu.. pasēdējām tā mīļi un romantiski.. :) Skaisti! Šitā ilgi nebī darīc! :)
Pac smieklīgākais ir tas, ka vekars ne tuvu nebeidzās romantiski.. izcēlās kašķis.. (stulbāku kašķi nebiju pieredzējusi)! Žēl, ka tā, bet nu.. neko nepadarīsi!!! :)

Ā, un jā.. no rīta nokārtoju pēdējās lietiņas, kas kavēja pilnībā izdzēst cilvēku no atmiņas.. + izdzēsu VISAS bildes, kur redzams viņš!!!
Laba sajūta tā.. kad zini, ka tas ir pareizi..
Visas atmiņas kā filma atpakaļgaitā tinās, līdz iepazīšanās dienai.. un viss.. pazūd!!! :)

Citreiz vairs tādas kļūdas nepieļaušu.. APSOLU SEV!!!

Pārlasīju, aiz neko darīt i nedaudz atpūtinoties pilnīgi visu žurnālu.. no sava pirmā ieraxta līdz pēdējam - pārrēcos!!! :D:D:D Bērnišķīgi ieraxti, problēmas.. diskusijas.. SVIESC!

Ko es gribēju tev teikt
Nevaijdzēj tā laiku steigt
Piedod man ka esmu tāds
Bet tāds ir mans dzīves stāsts.

Viss kas bija,viss kas būs
Viss kas notika starp mums
Tiss tas paliks atmiņā
Tavā manā mūsējā

Es joprojām mīlu Tevi
Joprojām gribu Tevi
Jo projām vēlos pavadīt katru dienu ar Tevi
Joprojām redzu sapni sevi ar tevi
Joprojām, joprojām būšu uzticīgs tikai tev

Viss būtu labi, ja mūsu starpā nestāvētu meli
Meli, kas agrāk piepildīja manu dzīvi
Žēl ka tā, zinu mainīt nevar it ne kā,
Jo palicis tas Tev dziļi sirdī atmiņā
Es bēgu no problēmām, kas skāra mūsu attiecības
Es nēsu bijis pacietīgs, es nēesmu bijis pateicīgs
Es vispāar nēesmu bijis
Es vienkārši nebiju tevi pelnījis
Bet tagad esmu mainījies
viss ir savādāk
Apsolu, ka vairāk nebūs tā kā agrāk
Viss būs daudz, daudz, daudz.., labāk
Viss būs patiesāk, jā patiesāk.

Ko es gribēju Tev teikt....

Pasaki man ja vari tikai vienu
Kādēļ mūsu attiecībās bija tā diena
Kad katrs no mums aizgāja savu ceļu
Pat nesaprotot kāda velna dēļ
Negribot uzrodas sapnis, kad redzu tevi
Laikam zemapziņā nosodu sevi,
Bet es nevēlos, lai mani uzskata par aukstu,
Kā ledu, kas stindzina tavu plaukstu
Arī man sāp kā citiem pat vēl vairāk
Un es nevaru izšķirties kas no tā ir svarīgāk
Arī man ir skumjas dienas, kad es esmu viens
Un ir vajadzīgs cilvēks kurš pa tiesi mani ciena
Bet izvēle ir grūta jo jūs apkārt ir daudz,
Bet es viens - un tas jau ir par daudz
Es negribēju sāpināt kādu un salaust kāda sirdi,
Jo te ir viena vieta, kur tikai mēs divi..

Ko es gribēju tev teikt.......
Viss kas bija, viss kas būss.....

Nekad nepietiek ar to
Ar to , kas mums ir..

Neciešu savu raksturu.. Man jau pavisam maziņai vecmāmiņa teica, ka es cenšoties "glābt pasauli" iekulšos pamatīgās nepatikšanās un eigās palikšu zadētājos nelaimīga! Nu kāpēc vienmēr veciem cilvēkiem ir taisnība? :(

Jāatzīst, ka tiešām esu nelaimīga.. ļoti! Jo rodas iespaids, ka mēģinot kādam palīdzēt, es kādam citam, ja ne tam pašam cilvēciņam nodaru pāri!!! Vai tiešām man jāpaliek, atvainojos, POHUJISTISKAI uz apkārt notiekošo un vēsu ģīmi jānoskatas, kā kāds dara kādam pāri??? Sorry.. nemāku tā, bet nosolījos sev mēģināt!

Hmm.. njā, jēdzienā "draugs" arī biju, izrādās, smagi kļūdījusies.. bet nu, nau jau nekāds brīnums.. no tā cilvēka jau ne to vien var sagaidīt.. rupji paņirgāties par kādu, tad pielaizīties ritīgi glumi akal klāt, likt noticēt un tad akal paņirgāties.. vēl jo vairāk, izmantojot iepazītā cilvēka vājos punktus! :/ Nj, lab' vien ir, ka šis cilvēks ir aut of my way forever un šis arī, ceru, ka būs pēdējais posts, kad man viņu jāpiemin savās pārdomās..

Daudz solījumi, GODA vārdi un nedaudz ironijas.. tipical!!! Nez, kas būs tālāk..
Vienīgais, ko vēl no viņa gaidu.. MANAS BILDēS āRā NO VIņA "lapeles" un tad MIERS!!!

Nepietiek ar pārdzīvojumiem, ka Raimis pēc 9 dienām aizbrauc talu, tālu uz 2 mēnešiem, nepietiek, ka to laiku man pašai būs jākuļas kā māku pa šito fakino dzīvi.. neesu nekad bijusi viena.. ne tik viena.. ne tik atbildīgā dzīves posmā, kad "ģimene" ir tikko sākusies!!! ;(

Man tas viss ir apnicis.. NO STRESS ANYMORE.. nevaru vais izturēt - galva jau kūp!!!
Gribas teikt: "ES TAK ARĪ ESMU TIKAI BĒRNS!!!" Bet, laikam, jau neesu..

MIND FULLY SHUT DOWN.. for now!!!