Nezinu, dusmīgs neesmu, vienīgi brīžiem vīlies un sašutis par Tavu izvēli/domu gājienu, ja nu vienīgi par to...
Satiksi, satiksi mani kur tad Es pazudīšu...
Daudzi "cares" kādus lēmumus pieņem no tiesas domājams, ka daudzi... Ne tikai Tu/Es.. Bet nu ja jau Tu tā domā..
Nekur tālu jau "aizbēdzis" neesmu...
Es arī nekad neesmu svinējis, tieši pretēji... Nez ir reizes, kad ienāk doma prātā, kā iepriecinātu mīļoto, palutinātu, ja nebūtu vienmēr viens šajā laikā... Bet who cares, vai ne...? :/