Neko...
Neko, vairs neteikšu.. neaizrādīšu.. nepārmetīšu..
Nezinu, ko gaidīt no Tevis, jo neredzu nekādas nianses/iespējas..
Arī man vairs nav spēka cīnīties, sen vairs nav. Bet kkā Es tomēr kuļājos/eksistēju.. at least pagaidām.. Un dzīvi bendēju pats sev. Vismaz natdodu šo godu citam.
Ajh, aizmirsti ko rakstīju draugos. Laikam nebija nozīmes tam, un nevajadzēja man to darīt...