Neciešu savu raksturu.. Man jau pavisam maziņai vecmāmiņa teica, ka es cenšoties "glābt pasauli" iekulšos pamatīgās nepatikšanās un eigās palikšu zadētājos nelaimīga! Nu kāpēc vienmēr veciem cilvēkiem ir taisnība? :(

Jāatzīst, ka tiešām esu nelaimīga.. ļoti! Jo rodas iespaids, ka mēģinot kādam palīdzēt, es kādam citam, ja ne tam pašam cilvēciņam nodaru pāri!!! Vai tiešām man jāpaliek, atvainojos, POHUJISTISKAI uz apkārt notiekošo un vēsu ģīmi jānoskatas, kā kāds dara kādam pāri??? Sorry.. nemāku tā, bet nosolījos sev mēģināt!

Hmm.. njā, jēdzienā "draugs" arī biju, izrādās, smagi kļūdījusies.. bet nu, nau jau nekāds brīnums.. no tā cilvēka jau ne to vien var sagaidīt.. rupji paņirgāties par kādu, tad pielaizīties ritīgi glumi akal klāt, likt noticēt un tad akal paņirgāties.. vēl jo vairāk, izmantojot iepazītā cilvēka vājos punktus! :/ Nj, lab' vien ir, ka šis cilvēks ir aut of my way forever un šis arī, ceru, ka būs pēdējais posts, kad man viņu jāpiemin savās pārdomās..

Daudz solījumi, GODA vārdi un nedaudz ironijas.. tipical!!! Nez, kas būs tālāk..
Vienīgais, ko vēl no viņa gaidu.. MANAS BILDēS āRā NO VIņA "lapeles" un tad MIERS!!!

Nepietiek ar pārdzīvojumiem, ka Raimis pēc 9 dienām aizbrauc talu, tālu uz 2 mēnešiem, nepietiek, ka to laiku man pašai būs jākuļas kā māku pa šito fakino dzīvi.. neesu nekad bijusi viena.. ne tik viena.. ne tik atbildīgā dzīves posmā, kad "ģimene" ir tikko sākusies!!! ;(

Man tas viss ir apnicis.. NO STRESS ANYMORE.. nevaru vais izturēt - galva jau kūp!!!
Gribas teikt: "ES TAK ARĪ ESMU TIKAI BĒRNS!!!" Bet, laikam, jau neesu..

MIND FULLY SHUT DOWN.. for now!!!

Ko es gribēju tev teikt
Nevaijdzēj tā laiku steigt
Piedod man ka esmu tāds
Bet tāds ir mans dzīves stāsts.

Viss kas bija,viss kas būs
Viss kas notika starp mums
Tiss tas paliks atmiņā
Tavā manā mūsējā

Es joprojām mīlu Tevi
Joprojām gribu Tevi
Jo projām vēlos pavadīt katru dienu ar Tevi
Joprojām redzu sapni sevi ar tevi
Joprojām, joprojām būšu uzticīgs tikai tev

Viss būtu labi, ja mūsu starpā nestāvētu meli
Meli, kas agrāk piepildīja manu dzīvi
Žēl ka tā, zinu mainīt nevar it ne kā,
Jo palicis tas Tev dziļi sirdī atmiņā
Es bēgu no problēmām, kas skāra mūsu attiecības
Es nēsu bijis pacietīgs, es nēesmu bijis pateicīgs
Es vispāar nēesmu bijis
Es vienkārši nebiju tevi pelnījis
Bet tagad esmu mainījies
viss ir savādāk
Apsolu, ka vairāk nebūs tā kā agrāk
Viss būs daudz, daudz, daudz.., labāk
Viss būs patiesāk, jā patiesāk.

Ko es gribēju Tev teikt....

Pasaki man ja vari tikai vienu
Kādēļ mūsu attiecībās bija tā diena
Kad katrs no mums aizgāja savu ceļu
Pat nesaprotot kāda velna dēļ
Negribot uzrodas sapnis, kad redzu tevi
Laikam zemapziņā nosodu sevi,
Bet es nevēlos, lai mani uzskata par aukstu,
Kā ledu, kas stindzina tavu plaukstu
Arī man sāp kā citiem pat vēl vairāk
Un es nevaru izšķirties kas no tā ir svarīgāk
Arī man ir skumjas dienas, kad es esmu viens
Un ir vajadzīgs cilvēks kurš pa tiesi mani ciena
Bet izvēle ir grūta jo jūs apkārt ir daudz,
Bet es viens - un tas jau ir par daudz
Es negribēju sāpināt kādu un salaust kāda sirdi,
Jo te ir viena vieta, kur tikai mēs divi..

Ko es gribēju tev teikt.......
Viss kas bija, viss kas būss.....

Nekad nepietiek ar to
Ar to , kas mums ir..

Pārlasīju, aiz neko darīt i nedaudz atpūtinoties pilnīgi visu žurnālu.. no sava pirmā ieraxta līdz pēdējam - pārrēcos!!! :D:D:D Bērnišķīgi ieraxti, problēmas.. diskusijas.. SVIESC!