|
|
Monday, February 16th, 2004
|
10:29a - Kartāga
Kāds zvana pie durvīm
Es zinu tas atkal ir zvērs
tas šoreiz nav viens
Dīvaina armija ceļo tam līdz
Viņi nāk no austurmiem
Aizbergiem acīs
Kailiem zobeniem,
Halāta stērbeles plīvo
Viņi dejo
Manas acis riņko
Es eju viņiem līdzi
Šajā nemainīgajā ritmā
Ideālajās orbitās
Viņi nāk no austrumiem
Pelnos mazgātiem matiem
Saistīti mūžīgiem zvērestiem
Halāta stērbeles plīvo
VIŅI DEJO VIŅI DEJO VIŅI DEJO
viņi dejo tuvāk tuvāk
viņi dejo tuvāk un tuvāk...
----------------------------------
Ja varētu ceļot laikā, tad tagad es labprāt aizceļotu uz Kartāgas koncertu lai izbaudītu šo dziesmu dzīvajā....
|
10:58a - Es eju prom/Dzlezs vilks/
Viss mainās tik strauji.
Pirms pāris dienām jokojot izmetu , ka varētu izaicināt likteni...
Nemaz nevajadzēja izaicināt, tas pats atnāca un ieviesa savu kārtību - visu sagrieza atkal kājām gaisā.
Pareizāk sakot tas nebija liktenis, bet manas bailes, kas izkāpušas no manas iedomu pasules mani apciemoja un pagaidām ir te pat.
Tik grūti noturēties , bet šķiet vismaz pagaidām man ir izdevies noturēties virs bezdibeņa un uzcelt tādu kā tiltu tam pāri un turēties virs tā.
Bet varbūt es tikai izliekos un neieskatos tur apakšā, melnumā un tāpēc neredzu, ka nav pamata zem kājām.
Bail tur ielūkoties...
Tikai manas pašas spēkos ir kaut ko mainīt un atrast risinājumu.
Tāpēc nedaudz pazūdu no žurnāla
Nejautājiet man neko...
Man dzīve tagad kā balta lapa.
Izrādās esmu apmaldījusies un nonākusi tur pat kur jau vienreiz biju , iekāpu vēlreiz tajā pašā peļķē.
current music: Kartāga - Viņi dejo
|
|
|
|