Paranoja, jeb ļoti jūtīgs pret kritiku – pārāk labi apzinās citu cilvēku uztveri par sevi. Tās ir bailes no nosodījuma. Tā ir valdonīga vajadzība pēc atzinības.


Katrā sabiedrībā ir zināms skaits personību, kas nespēj pieņemt pasauli tādu, kā tā ir. Speciālisti skaidro - tie vienkārši nespēj pilnībā uzņemties atbildību par savu rīcību, par savām kļūdām, par savu dzīvi - šādai personības struktūrai ir nepieciešams ārējs izskaidrojums - KĀDS, KAS "TO VISU" ORGANIZĒ.

Allaž tie meklē un atrod "kādu, kam tas ir izdevīgi". Vienmēr ir padomā kāds "sliktais", kura plāns ir tieši viņam sačakarēt dzīvi. Aiz katra notikuma glūn sazvērestība, slepena brālība vai sens ordenis, kurš vēlas uzkundzēties pasaulei.

Vecāka gadagājuma cilvēkiem šis slimīgais aizdomīgums izpaužas kā pārliecība, ka
kaimiņi bojā viņa produktus, noklausās sarunas, laiž dzīvoklī gāzi, pielieto psihotropos ieročus, apstaro un nolasa domas - vai arī iedveš savējās.

Sazvērestību teorijas tiem ir kā medusmaize.
Šie cilvēki parasti ir daudz lasījuši, bet nespēj adekvāti analizēt un vispārināt informāciju.
Zina tūkstošiem faktu, bet neredz kopainu. Par visu interesējas, bet nespēj koncentrēties un ilgstoši izsekot domas pavedienam, tādēļ informāciju vien sekli apgrābsta. Visbiežāk šie cilvēki pamet mācības augstskolā. Nereti uzsāktas un pamestas ir mācības pat vairākās nozarēs - šiem cilvēkiem trūkst spējas sistemātiski apgūt un izprast informāciju, analizēt, kā arī sistemātiski domāt.

Lielus panākumus šiem cilvēkiem sasniegt grūti, taču interesanti, ka tie var būt ļoti labi kādas šauras atsevišķas nozares zemākā un reizēm pat vidējā līmeņas speciālisti: vienkāršas rutīnas operācijas viņiem ir pa spēkam. It sevišķi skrupulozi un pedantismu prasoši darbi - skaitīt naudu, labot pulksteņus, regulēt iekārtas, programmēt.

Tautas valodā sakot: "daudz zina - bet maz saprot."
Viena pozitīva īpašība - tie ir ietiepīgi kā sātani :)