Viņi abi stāvēja pieturā zem jumtiņa, visapkārt gāza lietus.
Viņa bija apķērusies viņam ap vidukli un nedaudz pastiepusies uz pirkstgaliem. Deguntiņu kā kaķis purniņu viņa pielika viņam te pie viena vaiga, te pie otra un viņš šķita neapmierināts un apvainojies par kaut ko un visu laiku centās aizgriezt galvu prom.
Vispār jau varēja redzēt, cik ļoti viņam tas patīk.
Un varēja redzēt, ka meitene redz, cik ļoti viņam tas patīk.
Neviens no viņiem nedusmojās, abi izbaudīja mirkli.

Trolejbuss aizbrauca lietū. Ar manu piespiesto pieri pie asarojoša stikla.