Ieva norāva čūsku no Laba un Ļauna atzīšanas koka un aptina ap pirkstu.

Kapi ir pilni ir mirušajiem.
Dzīvie ir pilni ar kapiem.

Spoguļi ir cilvēku ārējās acis.

Kapsētā šodien dzīres. Jauniņais.
Tārpi neēd miroņus, miroņi ēd tārpus.

Zem sniega kārtas viļņo izkususi zeme.

Atradu pazaudētās robežas.
Saspraudu zemē kā kokus.

Viņai bija rudi mati, zaļas acis un koši dzeltena plastmasas rokassprādze ap roku. Viņa sēdēja bārā pie paša loga, dzēra kafiju ar rumu un smēķēja mentola cigaretes. Kreisās rokas zeltnesī mirdzēja masīvs gredzens ar smaragda aci. Ar tādu skatienu varēja domāt tikai par karu.