| Dž. Kalers. Literatūras teorija. Ļoti saistošs ievads, jeb Latvijai tomēr ir jābūt modernai. |
[Jun. 27th, 2010|02:27 am] |
Šodien Latvija atrodas daudz tālāk no Eiropas kultūras telpas, nekās tas bija 20. un 30. gados, lai gan pēdējos gados ir vērojamas labas pārmaiņas. 30. gados bija jāpaiet tikai dažiem mēnešiem vai pāris gadiem, lai darbi ar jaunām idejām tiktu izdoti un kļūtu lasāmi Rīgā. Bet, lai šī mazā grāmatiņa atceļotu līdz Latvijai bija jāpaiet desmit gadiem un daļa tās ideju (piem., minoritāšu, sieviešu, postkoloniānlisma literatūras kritika) vairs nav „pirmā svaiguma” un ir vairāk raksturīgas 90. gadu grupu identitātes studijām.
Padomju periods ir radījis intelektuālo meklējumu tukšumu un smagu atrautību no Rietumu idejām. Labākajā gadījumā tās pie mums atnāk ar 20 vai pat vairāku gadu nobīdi, kad jau Rietumos tās ir kļuvušās vispāratzītas, vai pārskatītas. Tikai tagad Latvijā pa īstam sāk parādīties diskurss par strukturālisma, identitātes, marksisma vai fenomenoloģijas kritikas teorijām.
Ja mēs vēlamies, lai Latvijas paliktu, tad (1.) tā nevar pastāvēt pati par sevi, atgriešanās un nostiprināšanās Rietumeiropas kultūras kopienā ir labākais, uz ko var cerēt, šajā ziņā nav citu alternatīvu. Un, lai Latvija paliktu arī turpmāk (2.), tai ir jāmainās un jākļūst modernai, ar modernizāciju saprotot jaunāko inovāciju un ideju pārņemšana. Un modernizācija nozīmē modernizāciju visur, ne tikai inovāciju ražošanā vai uzņēmējdarbībā, bet arī modernizāciju ekonomiskajā un sociālajā domā, un tikpat labi arī modernu pieeju mākslā, kino un literatūrā. Modernizācijas prasa iesīkstējušo pagātnes vērtību un pseidovērtību nokratīšanu.
Līdz šim pastāvošais Rietumu ideju un nostādņu deficīts Latvijā ir padarījis tās sabiedrību uzņēmīgu pret prastu un sen sevi pārdzīvojušu demagoģiju, voluntārām un bezatbildīgām koncepcijām ekonomikā, gan obskurantisku un ksenofobisku attieksmi pret pašām Rietumu kultūras vērtībām. Šī iemesla dēļ bieži tiek nesaprasti vai pārprasti intelektuālās vides pārstāvji, kas izglītību guvuši Rietumos (piem., A. Svece, I. Šuvajevs, S. Kruks*).
__________________________
* Tā, piemēram, profesoram Sergejam Krukam savus uzskatus par modernas Latvijas nepieciešamību bija iespēja pastāstīt arī Drošības Policijai. Šis gadījums uzskatāmi parāda konfliktu, starp tiem Latvijas darbiniekiem, kas izglītību ieguvuši Rietumos un tiem, kuru uzskatus veidojusi padomju sistēma. S. Kruka raksts: http://bit.ly/9hKTXS, sižets Panorāmā: http://bit.ly/bmCulL. |
|
|
