uztveres variācijas - Komentāri

pēdējais saulainais rīts, un nu jau debesis un domas aizlietas ar svina smagām butaforijām, ko pluinī, nezināmas frekvences un neatpazītas inerces. bet tas jau bija pēc tam, pēc saulainā rīta. šodien kopā ar avīzēm mētājos ar glancētām lapiņām, kas aicina mazpilsētas iedzīvotājus garos rudens vakarus īsināt, apmeklējot krāšņu kabarē programmu (par krāšņumu spriežu no iedrukātās bildes). protams, viss ir pieklājības robežās. nekādu pliekanību. Un tas viss tiek nodēvēts par „dinner show with great garlic girls”. te nu es drusku apmulsu, ko viņi man ar to grib pateikt. drošības labad iemetu pāris reklāmas arī vietējā bīskapa pastkastē (parasti viņa eminenci neapgrūtinu ar „vēl vairāk un vēl lētāk”). sak’ īstam ganam ir jāzina kādas avis ganās viņa ganībās, pat ja tās būtu vāji ģērbtas ķiplokavis. jebkurā gadījumā, ja šejienes dievs šķiet liberālāks, tam būtu jāļauj bīskapiem arī novērtēt krāšņumu.
drusku vēlāk mētājoties nosacīti labāk barotā rajonā kā tādu pagājušo z-svētku kēksa drupaču uzlasīju pavisam šiku audio/video resīveri.
laikam neesmu stāstījis, ka rudeņos labākās valsts pasaulē iedzīvotājiem ir tāda kā pašattīrīšanās tradīcija – no mājām tiek izlikts viss liekais, salauztais un novecojušais, respektīvi, viss, kas traucē dvēselei tiekties pēc skaistā un mūžīgā. dārza mēbeles, grili, velosipēdi un televizori mazpilsētas ielās veido piemiņas kopiņas izbijuša patēriņa sasniegumiem. kopumā patēriņa ķēde līdz ar to nebeidzas, jo ēnā stāv cilvēki, kas gatavi uzlasīt šīs drupačas. pārsvarā par uzlasītāja veiksmi tiek uzskatīts iegūts strādājošs krāsu televizors ar plakano ekrānu. varbūt tādēļ, ka uzlasītāji lielākoties ir no pagātnē tik melnbaltās a-eiropas. veiksme pie uzlasītāja var atnākt arī augstspiediena mazgātāja vai datora izskatā. iespējams, ka tiku jau minējis, ka pie elektropreču veikaliem ir speciali izveidotas novietnes, kur visu cauru gadu ir iespējams atbrīvoties no elektrokrāmiem – tā teikt pastāvīgas barotnes drupaču uzlasītājiem (šāda drupaču uzlasīšana gan nav īsti atļauta un reizēm uzlasītājus padzenā vietējie šerifi). atgādini par to pastāstīšu vēlāk.
šoreiz par manām drupačām – tātad mētājoties šajā rudenī esmu paspējis uzlasīt dažu labu vecfasona koferi, dažas labas pavisam vecfasona skandas un dažas pavisam jaukas fotogrāfijas no 20.gs. sākuma. 7 audio kasetes ar dažādiem ierakstiem, ko mašīnā esmu arī cītīgi noklausījies, ā un, protams, arī dažas labas plastmasas ķermeņa daļas. un, iedomājies tikai, šodien pavisam lielā drupača – īsts funkcionējošs šikas firmas resīveris. pievienoju, savienoju un nu jau var klausīties arī dziesmas no tālākām mapītēm – drusku pabiedēju mājbiedrus ar Boredoms, lai dzird un baidās, – Seadrums 23 minūtes eksplozīvu bungu. rezultātā tomēr secināju, ka vecfasona skandas neļauj pilnībā izmantot resīverī ieslodzītos skaņu spēkus. Die’s dod ka nelīst un lielas drupačas.
Nu pagaidām.
P.S. varbūt manas klibās anglenes zināšanas neļauj pareizi novērtēt vārdu salikumu „great garlic girls”.
P.P.S. man te pirms kāda laika viens mājbiedrs uzdrošinājās teikt, ka trance ir populārās mūzikas augstākais sasniegums. Bet par to vēlāk. Tik vien ka kopumā resīveris kļūs par bīstamu ieroci manās rokās.
P.P.P.S. tu taču noteikti zini, ka audio resīvera kvalitāti nosaka tā svars un izeju/ieeju skaits kastes aizmugurē.