skatos spogulī un redzu sevi resnu. skatos fotogrāfijās- ļoti tieva. visi saka, ka man vairāk mest nost svaru nevajag, bet tā pat redzu sevi pārāk lielu. īstenībā ļoti bieži pati sev nepatīku, lai gan mani apber ar komplimentiem kāda es woow un skaista, utt. Man ir tik sadirsta pašapziņa, ka nezinu, ko lai ar sevi iesāk. vienubrīd viss ir labi, nākamajā ienīstu katru savu cm, rīcību, pateikto vārdu. F. man arī to pateica, ka esmu galīgi sadirsta, smieklīgākais jau tas, ka es to zināju, bet saņēmu kārtējo apstiprinājumu. reizēm liekas, ka vajadzētu pastaigāt pie psihologiem utt, jo man reāli sāk besīt tie augstumi un kritumi, nekad neesmu pa vidu. Un, paldies dievam, man šodien bija jāstrādā, citādi es visu dienu pavadītu gultā un pidžamā. it kā jau veiksmīgi slēpju šito visu, cilvēkos esmu prieciga, apmierināta, pašpārliecināta, bet tiklīdz esmu viena, tā viss kaķim zem astes. mēdzu aizdomāties, ka vieglāk būtu padarīt sev galu. un par šo domāju vismaz pāris reizes nedēļā. labi, viss, pietiks gaudot.
|