Kad būs mans "happy end"? kā vēl vairāk var sadirst visu, kā es to jau esmu izdarījusi? īsie eiforijas mirkļi tā pat beidzas ar dziļu vientulību. es laikam nemāku būt mērenībā, man ir vai nu pati augša vai arī pats dziļākais izmisums. kā lai šādi dzīvo, kā? kur ir kāda instrukcija kā dzīvot? cik soļus uz priekšu ir iespējams paredzēt? kā lai saglabā vēlmes konstantas, bez jebkādiem paisumiem un bēgumiem? man nav nevienas atbildes.
|