Es atnācu mājās, mana istaba smaržoja pēc vasaras, bet aiz loga jau visu dienu dzīvo pavasaris un spļauj man sejā savu prieku! Yēs!
Un vēl kas - nākošā nedēļa būs lieliska!

Man mammīte apsolīja, ka, ja es iemācīšos spēlēt klavieres arī man viņa nopirks, skaistas, melnas klavieres!
Un man patiešām gribās iemācīties spēlēt!
Tā sirdij! Man patīk klavieres un skaņa ko tās dod!
Klavierēm ir šarms, tāds pat kā man!
Hahā!
Un lai tur vai kas!

Es gribu būt trauslā un vājā sieviete, ko iekarot, ko aplidot, ko mīlēt..
Es gribu būt visa dzīve..
Es gribu būt jērs, ko iemīl lauva..
Es, Es, Es.. Jā, ES!
Bet es nevaru piespiest sevi mīlēt! Es nemāku kļūt trausla un vāja..

Man vajag tikai trīs lietas.
 Naudu.
Karjeru.
Un vīrieti.
Naudu, tik daudz, lai pietiktu līdz mūža galam un ļoti daudz vēl paliktu pāri.
Karjeru, tādu, kuru mīlēt. Sapņu karjeru. Lai darbs ir hobijs.
Un vīrieti, tādu, lai viņš būtu mans uz mūžu, lai man nevajadzētu nevienu citu un, lai viņam nevajadzētu nevienu citu. Manu vīrieti.


Vai es dzīvoju sapņu pasaulē? Jā, varbūt. Bet es vismaz zinu, ko es gribu!
Un, lai ko man tas maksātu, es izdomāšu kā ar sapņu karjeru nopelnīt daudz naudas, un ar savu šarmu iegūt savu vīrieti.

Šorīt pamodos ar tādu sajūtu it kā būtu pavasaris! Bet pagriežot galvu loga virzienā, sapratu, ka atkal klāt Ziemassvētki!
Un visu dienu mani pamatīgi nomocīja doma par to cik lieliski būtu sakravāt čemodānu un iekāpt lidmašīnā uz Izmiru!
Vēl es esmu sapratusi, ka mana istaba ir kaut kādā āderu krustpunktā, jo tu ļoti nāk miegs! Visu laiku! Nu it kā jau labi, bet tad, ja jāgatavojas muļķīgai bioloģijas ieskaitei, tad no tā nekāda labuma nav!
Un vēl man ļoti gribējās iepirkties visu dienu!
Man gribās sauli! Latvijas vai kādu citu, tas nav svarīgi, bet sauli!

Man vajag pavasari, sauli!
Sniegs mani pamazītēm apēd! Atņem visu spēku, kas paredzēts priekam! Bet tik pat labi var izrādīties, ka pavasaris nemaz tik visvarens nav un neatdos man spēku, smaidu un prieku! Bet vajag sauli!
Es palieku veca! Man bail no tā, ka man pietrūks laika būt jaunai un darīt pavisam lielas muļķības!
Sevi sapnī redzēju pie maza, ātra un ļoti dārga auto stūres! Kāda neteikšu, ja nu ši sapnim lemts piepildīties!
Bet tagad sevi iedomājos guļam lielā, lielā gultā, tālu prom no cilvēku acīm, ļoti atpūtušos! Pilnīgi fiziski jūtu! Bet zinu, ka nav taisnība! Uzdāviniet man biļeti uz ASV un māju īrijas kalnos!
- - - -
Tātad, mazo, fikso auto, Vašingtonas štata mežos uz ātras, līkumotas šosejas, pa ceļam uz nomaļo māju ar lielo gultu! O, jā!

Yiruma - River Flows In You
Edward's Lullaby
Tā es gribu tikt mīlēta!

Man gribās kļūt par mākslas zinātnieci un lasīt daudz grāmatu, un klausīties labu klasisko mūziku! Tik vien! Bet rokas par īsām un naudas maks par plānu, un vīrs - miljonārs izpaliek. Bet ko nu par to! Ļaujiet man būt! Esiet tik laipni un nekāpiet man uz varžacīm, aizrādot manus trūkumus.. Nu vismaz kādu laiciņu, kamēr es nezinu ko gribu, bet tai pašā laikā gribu tik daudz!

Man vienmēr, laikam, ir licies, ka tikai mums sievietēm ir tāda kā sava veida solidaritāte! Nu, ka tikai mums ir lietas par kurām noteikti ir jārunā un, kuras noteikti ir jānoklusē(lai gan tādu ir maz! Bet dzirdot vienu sarunu, kurā piedalijās pāris iereibušu cilvēku ap 40, es dzirdēju ko ļoti interesantu! Viens no sarunas dalībniekiem - vīrietis- izteicās, ka vīrietis nekad nedrīkst savai sievietei atklāt, ka ir viņu krāpis! Un tas esot kā likums. Bet visvairāk mani samulsināja tās dusmas ar kādām šis cilvēks teica, ka tas vīrietis, kurš ir atzinies, ir lupata utml. Un, ka sieviete, kas zin, ka ir piekrāpta, bet ir piedevusi, jebkurā brīdī varēs šo piekrāpšanu izmantot savā labā! Un tas izklausījās kā tāds aizvainojums, kā vīrieša lepnuma laupīšana vai kas līdzīgs!
Protams, visiem zināms, ka virieši reizēm ir vēl lielākas klaču tantes nekā sievietes, taču, ka arī viņiem pastav tādi kā sava veida 'nekur nepierakstītie likumi', tas man bija pārsteigums!
Un kas vairāk kā skaidrs, reibumā cilvēks runā vairāk taisnības nekā skaidrā prātā!

Man gribās prom! Pavisam prom! Tikai laikam pietrūkst drosmes, vai par daudz veselā saprāta! Tālu prom un vienai pašaim nu abi varbūt ar kādu kopā! Nu tā, lai nav neviena savējā, lai viss ir svešs un jauns, lai ir kur izplesties, lai ir kur ieskrieties! Man gribās prom! Un tad braukt uz mājām ciemos! Lūk ko man gribās! Kaut arī agrāk man likās, ka nekad, nekad es nepametīšu Latviju, bet tagad es saprotu, ka laikam tas tā tomēr nebūs! Man vajag tikai četrus gadus, kuru laikā es iegūšu izglītību, lai man būtu vismaz kāds atspēriena punkts, ja tur tālumā viss brūk un jūk, un zeme paveras zem kājām! Lai nav jāsāk viss no pilnīgas nulles! Jo es zinu, ka mani te gaidīs atpakaļ! ES GRIBU PROM! PAVISAM!

Man prieks, ka man ir mani cilvēki! Tas nekas, ka es ar viņiem nesatiekos ļoti ilgi! Bet man viņi ir un es esmu viņiem! Tādu nav daudz, bet man pietiek! Man patīk, ka viņi man dāvina prieku tikai ar savu eksistenci. Un nē, es neesmu iemīlējusies! Man vienkārši ir burvīgas draudzenes! Lind, Ilg, Mārīt, Šarlo, Iev! Dažas jaunas, dažas jau mūžību manējās, bet visas vislabākās un burvīgākās! Katra pa savam laba! Bet šovakar man gribās izcelt trīs - Linda, Ilga un Ieva! Lind - tu esi, vienā vārdā, šarms,Ilga - manējā jau mūžību, Ziedonis, acuraugs, Iev - latviešu nelatviete, kura šobrīd liekas ļoti manējā!
Paldies manām lieliskajām!

Šī nedēļa bija traka! Žetonvakars! Ģimeni nebiju redzējusi visu nedēļu un arī gandrīz nedēļas nogali! Bija daudz darba.. Ļoti! Bet mums tas izdevās. Izrāde bija froša, visiem patika! Manas (galvenokārt) dekorācijas bija skaistas un izdevušās.. Runas, sarunas, smiekli un asaras bija sirsnīgas! Nogurums bija lielāks par pasauli, bet nokāpjot no skatuves un pārmijot mīļus skaitienus ar pārējiem divpadsmitajiem atkal enerģija plūda pārpārēm! Brauciens partybusā līdz ballītes vietai bija vienreizējs, dejojām, dzērām šampanieti, puspliki(tikai klietās) skrējām fotogrāfēties krastmalā un bijām laimīgi! Tas, kas notika ballītē, arī paliek ballītē! Un tā patiešām ir! Ballīte bija 'jauka' un ir un būs ko atcerēties! Paldies maniem jaukajiem klasesbiedriem un pārējiem divpadsmito klašu draudziņiem par burvīgo vakaru, karsto nakti un miegaino nākamo rītu! Paldies arī jubilāram par nākamās dienas atkalsatikšanās ballīti!
PALDIES!

Have a nice day, folks!
Man gribās skatīties romantisko kino, puņķoties, smieties, izkārt kājas laukā pa draudzenes logu un nakts vidū uzpīpēt, dzert vīnu, apreibt no vasaras gaisa un smelties spēku smaidīt, līdz apaksžoklī iemetas kramji.
Dejot lietū.
Uzvilkt augstpapēžu kurpes, izdzert vienu Margaritu un dejot salsu.
Apmaldīties trijās priedēs un lekt pār ugunskuru, tik mīlētai un apskautai.
Uzburt laimi un prieku no nekā. To es māku, dažkārt.
Apvainoties uz visu pasauli, uz piecām minutēm. Hā.
Sastapt skaistus cilvēkus un iemīlēties smaidos.
Apburt un šarmēt. Likt sevi iekārot.
Padarīt pasauli skaistu.
Trakot. Darīt muļķības. Piepildīt sapņus.
Atverēties vecos laikus, vecas mīlestības un citus Terepuņkas un Štepseļa piedzīvojumus.
Ak jel, klausīties tik skaļu mūziku, ka ausis krīt, dzert alu un iekrist spilvenos tā, ka noskan.
Pie velna, bļaut tik skaļi, ka kaimiņi sāk ausīties.
Un atkal filmas un puņķus, un vīnu, un uzpīpēt.
Vajag!
I am having a nice dayS, folks!

Šoreiz vienai - ne! Šoreiz roku, rokā ar kādu sirdij tuvu un mīļu. Un tad tādā vietā, kur daudz zaļuma, nu meža, es domāju, un sūnu, un smaga gaisa. Un drūmas ūdensmalas arīdzen. Bet tā jau vajag, lai būtu redzams, cik labs un silts, un lielisks tas, kurš roku rokā. Klīst pa mežu, kur kājas slīd un no gaisa nāk mazas dzidras lietus lāses, kas izrotrā matus mazām lietus pērlītēm. Un viņš tev neļauj paslīdēt uz sūnām apaugušā akmens un notur, stingri. Dejot bez mūzikas drūmā, klusā, tukšā ūdensmalā, kur neviena tikai ūdens izskaloti koki un akmeņi. Drūmi, tumšpelēki mākoņi rotaļājas, kuri gaisā. Un atkal ir kāds, ka neļauj nokrist aiz pārguruma un apdullinošā, smagā ūdens gaisa.
Neidegt gaismu mājā, kura pašā meža melnumā ieslēpta, liela un pamatīga, ar caurredzamu sienu vienā pusē, bet smagām, varenām ķieģelu sienām viscaur citur. Daudz mīkstu segu un tikai viens liels dīvāns, divvietīgs, bez šaubām. Dārgs franču baltvīns un personīgais Debisī pie klavierēm. Smalkas melodijas, kas savij prātu pamatīgos mezglos. Un domāt vairs negribās. Tikai iegult stingrās rokās ar vīnu un sarunām par neko. Par tumsu aiz loga un šalcošo, pārņemošo mežu. Un aizmigt pie liegās klavierspēles, tajās pašās skavās..
Tā būtu laba ikdiena!

Uz Maroku. Kur milzu gultā var gulēt, nemostoties ilgi, ilgi. Kur gultā daudz baltus, mīkstus, pēc svaiga gaisa smaržojo;sus pēļus, kuros noslīkt. Kur balti zīda palagi, tik daudz, ka var apmaldīties. Pa logiem ieplūst tikai aizkaros sapinies sāļais jūras gaiss. Un saule nespiež acīs, jo tai to neļauj biezi, smagi baldahīni virs galvas! Aiz loga kāds klusi spēlē mandolīnu. Tādu mierīgu, ieaijājošu melodiju. Tas varētu būt vecs vīrs uz mazās kaimiņu ieliņas.
Pamosties un dzert vislabāko kolumbiešu kafiju terasē, kur izkārtotas smalkas antīkas mēbeles, un tikai pa mazu šķirbiņu redzēt jūru, aiz biezās koku un krūmu audzes zaļajā dārzā. Nesteigties, malkot, baudīt.
Gaišo vakaru sagaidīt ar skaļu mūziku un gardiem kokteiliem, un noreibt tikai no Āfrikas burvības. Dejot uz savrupnama jumta, kā filmās. Un tad atkrist daudzos lielos, košos spilvenos tur pat un aizmigt elpojot silto, sāļo Marokas gaisu.
Un pēc tadas atpūtas divu nedēļu garumā, būru ar mieru atgriezties ikdienā, realitāte.
Mīlu sapņot!

Man gribētos traukties tiem putniem līdzi, taču vēl kaut kas mani tur te pat. Kaut kas neļauj izlikties, ka nekas cits nav svarīgs, kā tikai sapnis, ko izsapņot un tad grizties riņķī un mosties. Putni aizlidos, bet vai zini kādreiz tie lidos arī atpakaļ. Un tad atkal prom. Tā kā cerībai nemaz nav jāmirst pēdējai. Sapņot - esmu par! Laisties putniem līdzi, arīdzen! Vajag tikai vienu mazu grūdienu, mazu 'JĀ!' un visi ceļi vaļā. Var aiziet neskatoties! Bet es arī kā putns varu ņemt un grizties atpakaļ. Tikai tad var gadīties, ka viss jāsāk atkal no jauna. Bet vai no tā ir vērts baidīties? Manuprāt, nē! Vajag paklausīt draugu vārdiem par to cik traks esi un ļaut vaļu īstajam sev! Ak, jā! Turiet īkšķus par sevi, par mani, par visiem, kas grib, kas tic, ka putni lidos un paķers viņus līdz uz izsapņoto zemi! Jūhā!