Man vienmēr, laikam, ir licies, ka tikai mums sievietēm ir tāda kā sava veida solidaritāte! Nu, ka tikai mums ir lietas par kurām noteikti ir jārunā un, kuras noteikti ir jānoklusē(lai gan tādu ir maz! Bet dzirdot vienu sarunu, kurā piedalijās pāris iereibušu cilvēku ap 40, es dzirdēju ko ļoti interesantu! Viens no sarunas dalībniekiem - vīrietis- izteicās, ka vīrietis nekad nedrīkst savai sievietei atklāt, ka ir viņu krāpis! Un tas esot kā likums. Bet visvairāk mani samulsināja tās dusmas ar kādām šis cilvēks teica, ka tas vīrietis, kurš ir atzinies, ir lupata utml. Un, ka sieviete, kas zin, ka ir piekrāpta, bet ir piedevusi, jebkurā brīdī varēs šo piekrāpšanu izmantot savā labā! Un tas izklausījās kā tāds aizvainojums, kā vīrieša lepnuma laupīšana vai kas līdzīgs!
Protams, visiem zināms, ka virieši reizēm ir vēl lielākas klaču tantes nekā sievietes, taču, ka arī viņiem pastav tādi kā sava veida 'nekur nepierakstītie likumi', tas man bija pārsteigums!
Un kas vairāk kā skaidrs, reibumā cilvēks runā vairāk taisnības nekā skaidrā prātā!