Šobrīd, šāda bezgala izmisīga un nomākta garstāvokļa brīdī man gribētos izkliegt visas patiesības pa sevi, kuras zin tikai ļoti retais (patiesībā tikai 2, es un Ilga), par kurām nojauš daži (tie kas vēl pirms mēneša tēloja esam mani draugi)..
Es netiku.. Man rezultātu tabulā priekšā bija 'nieka' 80 cilvēki.. Vai precīzāk kādi 55, lai es būtu pēdējā ko uzņem!!
Kāpēc ir cilvēki, kuri ir laimīgi, skaisti, gudri un kuri saņem visu uz zelta paplātes ar sarkanu banti, bet ir cilvēki(nu es), kuru balto un melno strīpu sadalījums ir ļoti, un es uzsveru, ļoti nevienlīdzīgs! Man nedaudz trīc rokas!
Ko es tādu esmu nodarījusi, par ko es tagad maksāju, ka man nevar kaut nedaudz paveikties..
Kāpēc manau galvā atrodamā mantiņu - prātu, kāds nevarētu pievilkt, lai uzlabojās asums un tā spīd un laistās..
Kāpēc platā kādreiz, izjaucot rakstu, protams, nevarētu būt baltā strīpa?? Kāpēc manas baltās strīpas vienmēr ir melnas, bet baltās gandrīz nesamanāmas??
Spāre - Komentāri