Man ļoti patīk cilvēki, kuri ir draugi, šausmīgi labi draugi, plecs uz kura paraudāt, un nu jūs sapratāt, bet tad pēkšņi vairs tevi bez maz vai nepazīst!
Bet nu šādos brīžos top skaidrs, tik skaidrs kā avota ūdens, kuri patiesi ir draugi, priecē, ka tādi arī ir! Hā! Un tiem pirmajā rindkopā minētajiem tādu pa īstam īstu draugu nav, ir tikai daudz paziņu un viena vakara draugu! Ha Hā! Es par viņiem nesmejos, man viņu žēl! Un viņi jau nesaprot, ka bāžas ne savā plauktiņā! Par to gan es smejos!
Lai dzīvo klusie, dziļie ūdeņi!