Ne jau ar katru tā gadās...
Vakar no rīta, pirms mācību maratona, nolemju, ka galvas izvēdināšanai jāiziet pastaigā ar suni.
Tieku sava iecienītā maršruta pusē, kad pēkšņi gar ielas malu lēnām brauc auto, kurš pēkšņi apstājas.
Un ko jūs domājat - pa vienām durvīm izlec suns, tāds pats kā man un no otras puses tuvojās itālis! nu viņiem sekoja arī sieviete un bērns, bet tomēr..
Un beigās vēl izrādijās, ka sunim tāds pats vārds kā menējam!



Un es sapratu, ka ar manu itāliešu valodu nav tik traki kā man vienmēr liekās!

Nu tad es apmēram divas stundas biju priecīga, bet šodien tas prieks kaut kur pazuda...