Pēdējā laikā esmu atklājusi, ka esot vienatnē, nu vai vismaz ne cilvēku 'pūlī', es saprotu savu beidzamo darbību cēloņus un sekas. Vai nu jau sanāca gandrīz kā filosofijā... Un ne jau visām manām darbībām ir kāds racionāls cēlonis, citām cēloni gribēdams neizdomāsi.
Un tikko es sapratu, ka nemāku tikt ārā no neveiklām konfliktsituācijām ar draugiem un paziņām...
Darba dienas ir absolūtās piekusuma dienas jeb rīt atkal iešu uz itāļu valodām bez mājas darbiem. Nespēju savākt sevi, lai darītu to, kas jādara.
Gribu kādu labu filmu, kura spēj noturēt manu uzmanību ilgāk kā 25min.. Un vēl gribu zābakus un somu! Jā, jā uz kleitas rudenim un ziemai! Laikam par daudz gribu!
Vispār tik tiešām daudz gribu. Vēlmju ir daudz, daudz vairāk kā spēju un iespēju...
Haha, jā, ir arī šis tas, ko negribu - rīt celties un apmeklēt akadēmiju, un pavadīt tur 9+ stundas!


Buona notte, fiorellino!