man tagad vajadzētu mācīties nevis domāt par to ko nevajag domāt... bet es domāju... cik ļoti foršus cilvēkus es tagad esmu satikusi un cik ļoti pirms tam es esmu satikusi neīstos cilvēkus! un pēc vakardienas ciemošanās Jelgavā man uz mācās nelielas skumjas par to, cik superīgi draugi ir A. un par to cik ļoti man tādu nekad nav bijis. nedaudz skauž, bet tā tāda baltā skaudība.
un tagad tik grūti palikās, nezinu kāpēc.. nemaz negribās mācīties kokus un zvērus un visādas muļķības, bet diemžēl neko nevar darīt.. ;(

un paldies, manām, vissuperīgākajām kursa meitenēm! priecīgi, ka man viņas ir!