Esmu dusmīga. Protams, es jau esmu tā ļaunā, kas negrib salabt. Bet es esmu gana stūrgalvīga, lai nesarunātos ar cilvēku divus gadus... Ar mani vajag mācēt apieties. Man likās, ka 10 gadu laikā tas varētu būt noticis, but it looks like a big fat NO...
Kāpēc man jāatvainojas par to, ka mani neizklausījās līdz galam un pateica šo to ko, acīmredzot, gribēja. Un iebāza acīs to, ko nemaz nevajadzēja. Nebija smuki. Un tagad arī mājās es esmu sliktā, SAVĀS MĀJĀS! What the Hell!

es tagad gribu vasaras lēdiju kleitas cosmopolitain, margaritas vai vēl kādus meiteņu dzērienus un no rīta ēst burgerus un smieties pa ceļam autobusā! oh...

LTV1 simply made my (end of the) day! P.S. I Love You
Viena no mānām mīļakajām filmām. Banāla līdz kaulam, bet es mīlu īriju (jā, es gribu arī kādreiz tur pabūt, noteikti izdarīšu) un gerard butler!
tā filma ir vienkārši... man pat nav ko teikt! šajā sadaļā vislabākā filma pasaulē!