Es šodien braucu ar velosipēdu. Un sapratu, ka man ļoti patīk Rīga, man patīk vērot, pārvietoties, skatīties. Būt Rīgā! Man patīk skatīties uz cilvēkiem, tieši tādiem kādi viņi ir. Uz īgniem biroju darbiniekiem, uz jaunām meitenēm, kuras grib izskatīties vecākas nekā ir, uz vīriešiem - jauniem, veciem, interesantiem, tipiskiem, skaistiem, labi smaržojošiem, skaistā balsī runājošiem. Un vēl man patīk dzirdēt Rīgu mostamies, man patīk redzēt skatlogus veramies un autobusus traucamies pa ielām! Man patīk! Man patīk agri celties un radīt prieku, sev, citiem, kādam!
Un vakar bija tik jauks vakars! Ar kino un šampanieti, nu tā pa smuko! Sarunas, sarunas. Smiekli un apsmiekli. Man atkal patīk!
Izjutu kārtējā prombraucēja stresu! Un man negribās, lai viņa brauc prom! Par vēl vienu draugu vairāk ārvalstīs! Toties par vēlvienu galamērķi ceļojumu plānotājā vairāk!
Man gribās uzpucēties, bet sava prieka pēc, nevis izpatīkot kādam citam! Man gribās justies labi.. Un priecīgi!
Un vēl es šodien biju bīstamā dārzniece! ;)
Es sevi pārpratu vai nesapratu, vai nezin ko, bet dzēru tēju un našķojos ar upeņu ievārījumu, kad pēkšņi gandrīz apraudājos. Ne no kā! Tā vienkārši!
Un vēl es nesapņoju! Es sapnī neredzēju viņu, lai gan viņš tik daudz tika pieminēts un aprunāts, un apspriests, un apjūsmots! Arī viņa sakarā es jūtos labi! Būs vai nebūs, par to es nedomāju! Es domāju par to, ka man šobrīd ir tik labi cik labi var būt! Manī mīt prieks(vai es atkārtojos?)!