Spalva Runā's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Sunday, May 12th, 2024
| Time |
Event |
| 11:02p |
01
Šodien ļoti runā iekšiņa. Jau sen gaidīju, kad būs atkal dzīvi dzīva.
Jo tas, ko runā, tas iet uz apli katru dienu, bet vairs nekauca un nesmildzēja iekšiņa. Pamirusi nīgrojās un burkšķēja.
Šodien dzīva, un es zināju, ka vajadzēs vietu viņai, kur runāt, kur izaudzēt sevi, kur bļaut un augt.
Tas ir tā, it kā būtu tikai viena spalva.
Bet pirms tam bija putns.
Lūk, to putnu vajag atkal rokās turēt, sajust siltu, stipru un uzmest gaisā, lai skrej. | | 11:08p |
Spalva ne tikai ir pazaudējusi savu putnu, bet arī palikusi nespodra.
Spalva ne tikai ir palikusi blāva, nespodra un tukša, bet arī sākusi sevi knābāt.
Plucināt sevi.
Un tās mazās dūnas, kas padusītē.
Spalva atnāk ar nīgro knābi un knābj, knābj, knābj
Un aiziet istabā un iekšēji raud, jo ieknāba dūniņām savām.
Viena dūniņa lielāka, viena maziņa pavisam.
Pazaudētais putns plucina, ko atrod.
Sāp :(
Lielākā mazā dūniņa nevar būt vainīga, kā putns pats sevi būrī ielika, durtiņas aizvēra, zaļās zālee vietā saindēto ābolu sāka ēst. Dūniņa nevar iznest to smagumu, kur viens putns otram putnam nepareizā ligzdā ir ne tikai atdevies mīlā, bet arī atdevis sevi prom, prom nafig mēslainē, "gan jau pāries, gan jau būs labi" |
|