Below are the 7 most recent journal entries recorded in Spalva Runā's LiveJournal:

Saturday, July 27th, 2024
12:02 am	Pirmo laiku būt ar viņu kopā (Comment on this)
Tuesday, July 23rd, 2024
10:50 pm	Kur ir mana vieta? Jūlijs, augusts Sajūta, ka klusums ārpasaulē,jo dots laiks sajust, izlemt, sagribēt, izvēlēties Podu lauskiņas ir. Annas redzējumi. Liepājas pārvērtības. Spēka elpa. Dzīvoklis savai elpai, brīvībai. Savas nodarbības. Dārzs, kurā drīkstēt stādīt, pļaut, gulēt, darīt un nedarīt. Pat nezinu, vai es vēl māku iziet no mājas vez spriedzes, ka redz, kā es slikti kaut ko daru vai nedaru. Buries kopā, Spēks! Lasies kopā, māla pods! Audz spēkā, brīvā elpa! Putns, Tev vēl ir daudzi gadi lidojami, dziedē spārnus, lec lidojumā! Lai ved mani šī sajūta! (Comment on this)
Wednesday, June 12th, 2024
1:54 pm	Manifestēt Manifestēt Dziedinošu vidi Dziedinošus cilvēkus Lai varu darīt to, kas sanāk un spārno Lai varu augt tajā, kas sanāk un spārno Un laiks sev un nauda visam, kas vajadzīgs Ligzda, iespējas, augšana (Comment on this)
Monday, June 10th, 2024
1:47 am	Spalva sapņo Spalva vislaik domā Ja nebūtu x Ja būtu kaut kā y Izremontētu wc Izremontētu gaiteni Noliktu ērtu plauktu gaitenī Ārā vienmēr stāvētu galds un krēsli Viss liekais būtu pagrabā Kaut kā vislaik liekas, ka vienai izdarītos vairāk, viss būtu glītāk, biežāk smietos Iestādītu ābeli Turētu pīles Kaut kā viss būtu vienkāršāk (Comment on this)
Saturday, May 25th, 2024
2:39 am	Ligzda 2 lietas neiziet no prāta, un viena ir, ka vajag savu ligzdu. Es tur darītu to - Atslābtu un uzelpotu Baudītu savu pašizpausmi Klusumā sagatavotos darbam Neko nedarītu Turētu tikai būtiskākās lietas Smietos un ņemtos ar bērniem Izkoptu savu šamanisko es Jocīgi, kā var tik ļoti būt otrādi viss mājā, kurā ir tik daudz vietas, tik skaista daba un tik tomēr viss galīgi destruktīvi. Ka ierokos kaut aiz neapzinātā spīta savās vidusskolas kladēs, lai nepazustu pavisam, Jo dziedāt es nevaru, radīt es nevaru, remontēt es nevaru, klausīties sev būtisko es nevaru, runāties no sirds ik dienas par skaisto un dziļo es nevaru, smieties es nevaru, sapņot lieli es nevaru, atvērt ķermeni es nevaru. Bet ir mani gadi skapjos un plauktos. Tādi no vidusskolas ķīmijas eksāmena. No ziedošām liepām Āgenskalnā, kad bija patiesā mīlestība uz Juglas vīriņu. No dziedāšanas. No augiem. No skolu skolām. No Slovākijas. No franču valodas Francijā. No senlatviskā, pie upes sajustā. No ticības, ka tūlīt, tūlīt atkal būs tā, tik mazlietiņ jāpagaida. Bet nav. Kā neder manas drēbes, tā pazudušas takas uz gandrīz visu, ar ko identificējos. Tāds tukšs īres dzīvoklis. Bet toties es pati (Comment on this)
Sunday, May 12th, 2024
11:08 pm	Spalva ne tikai ir pazaudējusi savu putnu, bet arī palikusi nespodra. Spalva ne tikai ir palikusi blāva, nespodra un tukša, bet arī sākusi sevi knābāt. Plucināt sevi. Un tās mazās dūnas, kas padusītē. Spalva atnāk ar nīgro knābi un knābj, knābj, knābj Un aiziet istabā un iekšēji raud, jo ieknāba dūniņām savām. Viena dūniņa lielāka, viena maziņa pavisam. Pazaudētais putns plucina, ko atrod. Sāp :( Lielākā mazā dūniņa nevar būt vainīga, kā putns pats sevi būrī ielika, durtiņas aizvēra, zaļās zālee vietā saindēto ābolu sāka ēst. Dūniņa nevar iznest to smagumu, kur viens putns otram putnam nepareizā ligzdā ir ne tikai atdevies mīlā, bet arī atdevis sevi prom, prom nafig mēslainē, "gan jau pāries, gan jau būs labi" (Comment on this)
11:02 pm	01 Šodien ļoti runā iekšiņa. Jau sen gaidīju, kad būs atkal dzīvi dzīva. Jo tas, ko runā, tas iet uz apli katru dienu, bet vairs nekauca un nesmildzēja iekšiņa. Pamirusi nīgrojās un burkšķēja. Šodien dzīva, un es zināju, ka vajadzēs vietu viņai, kur runāt, kur izaudzēt sevi, kur bļaut un augt. Tas ir tā, it kā būtu tikai viena spalva. Bet pirms tam bija putns. Lūk, to putnu vajag atkal rokās turēt, sajust siltu, stipru un uzmest gaisā, lai skrej. (Comment on this)