vārdi ir sava veida komunikācija, bet ir kas vairāk par tiem, vibrācijas kas nāk caur sajūtām.

manuprāt ir daudz tādu cilvēku, kas sarunājas verbāli, un nedomāju, ka tamdēļ viņi izjūt kādu diskomfortu, bet zinu, ka ir arī tādi, kas sarunājas neesot līdzās... :)

(Reply to this) (Thread)

Nu man jau arī šķiet, ka galvenokārt, cilvēks kontaktējās caur vibrācijām. Jo ja tās ir, tad arī vārdi raisās, bet ja to nav - ... tad vārdi nepalīdz...
Un reizēm, man šķiet, ka labāk ir pakluseet, jo vārdi mēdz visu sarežģīt... un tad Tu tajos sapinies...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mhm... vārdi nāk no prāta, kas reizēm domā pretējo, kā sajūtas un sirds. :)

man arī pašlaik ir dilemma, prāts saka vienu, bet jūtas pavisam, ko citu...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, Tādā momentā ir jautājums, vai Tu esi pietiekami stipra, lai sekotu avai sirdsbalsij...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kas, tas par "čibriku" bildītē?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas "čibriks" ir man ļoti mīļa lietiņa - stikla eņģelītis...:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

skaidrs... :) a kāpēc izņēmi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

...:)))
Neizņēmu... viņš vēl jo projām ir manās bildēs, bet kā noklusētā bilde - šī man patīkās labāk...:))))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es jau paskatījos. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu re, tad jau Tu visu zini...:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nop, visu nē...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Oooo!!! Tad Tev vēl ir vietas attīstībai...;))))))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)) vai tiešām?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

He...;))))
Nu katram jau ir kur augt un attīstīties, ja jau reiz viņš ir atnācis uz šo zemi...:))))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ņu ņu...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)

(Reply to this) (Parent)

manuprāt, viņš spētu komunicēties daudz labāk, daudz patiesāk, brīvāk, nepiespiestāk, etc. vārdi.. vārdi nemāk pateikt to, kas dvēselē.. vārdi māk pateikt tikai to, kas prātā (un arī tad ne vienmēr :)

(Reply to this) (Thread)

Nu laikam jau cilvēka prāts nemāk klusēt, Es esmu piefiksējusi, kad iestājās klusums, prāts sāk domāt, ko teikt, prāts sāk satraukties, ka iestājies miers....
Un reizeem, kad tiec pāri prāta satraukumam... nonāc taadaa svētlaimes momentā, ka šķiet, ka Tava dvēsele dzied un vārdiem vairs nav vietas...

(Reply to this) (Parent)