...cilvēka dvēsele... tik maiga un trausla, kā varētu šķist, bet ja tā padomā, vai maz ir tik trausla... diezi vai! viss, ko tai nācies izdzīvot savos daudzajos iemiesojumos... viss tas, ko mēs saucam par dvēseles pārdzīvojumiem... cik gan dziļi katrs šāds pārdzīvojums satricina dvēseles dziļumus... bet dvēselei jātiek tam pāri, pašai jāatrod ceļš... un atpakaļ ceļa jau nav... ja netiek pāri, tad iestrēgst kaut kādā apburtajā lokā, kas visu laiku virzās pa apli... tātad ceļš ir tikai viens - uz augšu... un ar katru šādu reizi dvēsele klūst spēcīgāka, gudrāka, pašpietiekamāka un mīlošāka...

es mīlu tevi!