| |
[Feb. 19th, 2010|06:07 pm] |
jūtos vientuļa un pamesta. Esi sveicināta ikgadējā pavasara depresija.
Man apnikusi šī vientulība, tā gribas, lai kāds samīļo un parūpējas, tā gribas, lai kāds apskauj! Kāpēc man apkārt ir tik daudz džeku, bet reti kurš mani uzskata par meiteni ne čomu. Jau tā esmu mainījusies - cenšos sievišķīgāk ģerbties, pārāk gudri enrunāt par sportu, ļaut palīdzēt, bļāviens, esmu pat tīri simpātiska, bet kāpēc?
šodien sēžu un apskaužu savu jauno labāko draugu, nav jau viņam ideālas tās attiecības, bet viņš toties savējo ļoti mīl un ciena, es neapskaužu to sievieti, lai gan varbūt nedaudz, bet apskaužu to visu kopā...
Visam klāt besīgais laiks un pilnīgs fiasko eksāmenā!
Balss joprojām nav, klepoju, krekšķu, šņaukājos un krītu visiem uz nerviem - sev ar pie reizes!
man pat tusēt negribas... gribu tikai maigumu...
Paldies par uzmanību,
zinu, ka manas ķibeles salīdzot ar citiem nav nekas! |
|
|
