tame · the · hippo

One idea to provide sailors with beer was to brew on ships using condensed wort extracts, just like some modern home brewers. Unfortunately, the conditions in tropical seas made it difficult to produce palatable beers for the sailors. Some London brewers tried to bottle flat porter and export it to India, hoping that the beer would condition on the journey. This method met little success.

At the end of the 18th century, an enterprising brewer named Hodgson, motivated by the wide-open Indian beer market, solved the problem. He invented a new style of beer, brewing it to a high alcohol level and using more hops than any previous beers. While there is not enough alcohol in any beer to offer serious protection from microorganisms, having more of it will certainly not hurt. The real genius of his recipe is in the hops.

High hop levels can preserve a beer’s flavor in two ways: they have a limited ability to protect beer from spoilage by some microorganisms, and, more importantly, their bitterness can mask stale flavors. While the beer arriving in India would certainly have suffered from oxidative staling during the long voyage, it could still taste acceptable because of the masking effect of alcohol and hops.

Kā žanrs jau praktiski izmiris, kaut gan ir vēl daži neslikti censoņi, piemēram, Touche Amore, La Dispute... Tomēr tā 2000-o sākuma garšas vairs nav itin pavisam. Tajā laikā bija lērums ar lieliskām lo-fi screamo grupelēm - Saetia, Circle Takes the Square, Pg.99, Kneejerk, From Autumn to Ashes, Amanda Woodward, Love Lost but not Forgotten. Daudzi noteikti ir aizmirsuši, bet es ik pa laikam paklausos šo aizvēsturi
https://www.youtube.com/watch?v=8aEvXWJgWvM

Es parasti pusdienas ņemu uz darbu sev līdz. Praktiski vienmēr ir, ko paņemt vai atrodas laiks kaut ko ātri uzšmorēt. Dažreiz, kad nekā nav līdz, aizeju kolēģiem līdz uz atzītu ēdnīcu un paņemu kompleksās pa trīnīti.
Vakar visu dienu bija apmācības turku partnerim. Pusdienās aizbraucām kopā ar tuvo austrumu reģiona menedžeri uz blakām esošo Sky&More. Konkrēti uz Cup&Cino. Nav šajā iestādē būts, bet tā iekš Sky&More atrodas blakus Čili Picai, īpaši neizceļās. Godīgi sakot nemaz nezināju, ka tur var kārtīgi papusdienot. Kontingents arī neizskatās pārāk glauns - daži ir uz tikšanos, daži tipiskie biznesmeņi, bet ir tādi, kas atnākuši papusdienot vienatnē. Acīs iekrita bārdains vīrietis - pēc mūsdienu standartiem pat hipsterīgs. Samaksāja rēķinu, aizgāja.
Piesēdām arī mēs. Paņēmu zupu, otro, ūdeni. Dvacārs! Un porcijas mazas! Labi, ka biznestikšanās apmaksā SAF. Bet, redz, ir arī tādi cilvēki, kas nāk vienatnē šeit papusdienot. Krīze laikam tiešām beigusies.
Turks daudz pīpē, tāpēc vēl pirms rēķina apmaksas prasās ārā uzvilkt pāris sarkanos marļikus. Izejam un novirzamies pa kreisi, ārpus no nojumes. Nišā pie ieejas sēž tāds pats apaudzis bārdains džeks un trekterē Walter. [Vispār Sky var nopirkt Walter'īti???] Nē, tas nav tas pats, kas pusdienoja Cup&Cino, bet līdzība viennozīmīga. Pēc brīža pienāca kāds cits pusmūža kungs, pēc paskata strādnieks, un izlasīja benčikus no misenes...